/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
/nginx/o/2018/07/15/9634200t1h9ec4.jpg)
Krievijas pankgrupas «Pussy Riot» dalībnieces Nadežda Tolokoņņikova un Marija Aļohina iesūdzējušas tiesā Krievijas valdību par ieslodzījuma apstākļiem un tiesas procesu, apgalvojot, kas tas bijis pielīdzināms spīdzināšanai.
«Pussy Riot» dalībnieces iesūdzējušas tiesā Krievijas valdību (14)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņas vērsušās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, pieprasot no Krievijas valdības kompensāciju - 120 000 eiro katrai par nodarīto kaitējumu un 10 000 eiro tiesu izdevumu segšanai.
Tolokoņņikovas tēvs žurnālistiem gan pauda pārliecību, ka viņām vajadzējis pieprasīt lielāku kompensāciju.
«Ko es varu teikt? Labas meitenes. Taču, manuprāt, pieprasītā summa ir pārāk maza. Viņām vajadzēja prasīt 250 miljonus eiro, nevis 250 000 eiro,» viņš piebilda.
2012.gada 21.februārī piecas «Pussy Riot» dalībnieces Maskavas Kristus Pestītāja katedrālē sarīkoja «panku lūgšanu» «Dievdzemdētāja, padzen Putinu!». Akcijas dalībnieces uzskrēja uz paaugstinājuma līdzās baznīcas ikonostasam, kur pārkrustījās, metās ceļos un lēkāja, līdz viņas no turienes aizdzina baznīcas darbinieki.
2012.gada augustā Maskavas tiesa par huligānismu piesprieda Aļohinai, Tolokoņņikovai un Jekaterinai Samucevičai divu gadu cietumsodu.
Izskatot apelācijas prasību 2012.gada 10.oktobrī, Maskavas tiesa Samucevičai iepriekš piespriesto reālo cietumsodu aizstāja ar nosacītu sodu un lika viņu atbrīvot tiesas zālē. Abām pārējām akcijas dalībniecēm tām iepriekš piespriestais sods tika atstāts spēkā.
Tomēr, pamatojoties uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina izsludināto amnestiju, kas attiecās uz aptuveni 20 000 notiesāto, dažus mēnešus pirms termiņa tika atbrīvota arī Tolokoņņikova un Aļohina.
Viņas pirmstiesas apcietinājumā un cietumā pavadīja 21 mēnesi.
Tolokoņņikova un Aļohina Eiropas Cilvēktiesību tiesā vērsās jau 2012.gada jūnijā, kad viņu lietu vēl izskatīja Krievijā.
Viņas apgalvoja, ka ieslodzījuma apstākļi un tiesas process, kam viņas tika pakļautas, ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kas aizliedz spīdzināšanu un garantē vārda brīvību, drošību un taisnīgu tiesu.
Krievija ir to valstu vidū, kas parakstījušas Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.