Panders stāstīja, «GSM Apsardze», kuras īpašnieks ir Igaunijas pilsonis, pērn nopirka daļu Latvijas kompānijas «Jāņa sēta», kas nodrošināja digitālo karšu pakalpojumus. «Autonamam» ar kompāniju bijis līgums par datu bāzes uzturēšanu un programmas apkalpošanu «Skybrake Aus» pakalpojumam - autoparku uzraudzības sistēmai.
Līdz ar to «GSM Apsardze» automātiski piekļuva «Autonama» klientu vēsturiskajiem datiem bez informēšanas un saskaņošanas darbībām. Tāpēc «Autonams» nolēma pārtraukt sadarbību ar «GSM Apsardze», jo netika panākta vienošanās par līguma nosacījumiem, kā arī netika nodrošināta pakalpojumu kvalitāte. Tomēr «GSM Apsardze» paturēja «Autonama» klientu datus un turpina aktīvi piedāvāt tirgū savus pakalpojumus ar «Autonamam» piederošo zīmolu «Skybrake».
Pēc Pandera teiktā, «Autonama» gadījumu var pielīdzināt situācijām, kad, piemēram, kāda sociālo tīklu kompānija pēkšņi paziņo, ka kāda lietotāja profils ar visiem sekotājiem pieder viņiem un sāk cita vārdā izplatīt mulsinošus paziņojumus vai arī banka sāk rīkoties ar klientu vērtslietām, kas tai nodotas glabāšanai seifā.
Viņš arī piebilda, ka uzņēmumu digitalizācija ir progresīva laikmeta iezīme, taču pašlaik datu drošības jomā valda mežonīgi principi, un likumdošana ir iestrēgusi 90.gadu sākuma līmenī. Taču viņš pauda pārliecību, ka šai problēmai drīzumā tiks pievērsta pastiprināta uzmanība, jo pat Eiropas Centrālajai bankai nesen tika nozagti e-pasti no datu bāzes un informācija tika izmantota kā šantāžas elements.
«Gan vietējā, gan starptautiskā līmenī nepieciešams aktivizēt diskusiju par digitālās vides drošības aspektiem reiderisma kontekstā,» sacīja Panders.