Eksperts: pēdējās Āboltiņas aktivitātēs redzams politiskais izmisums

Raksturojot Āboltiņas pēdējo dienu izteikumus un darbības, Freimanis minēja teicienu «divreiz vienā upē iekāpt nevar», bet šajā gadījumā tomēr gan varot «iekāpt».

Sociologs atgādināja, ka pēc Valda Dombrovska atkāpšanās no Ministru prezidenta amata, Āboltiņai bija iespēja vadīt valdību, uz ko bija mudinājis arī toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš, tomēr viņa izvēlējās to nedarīt.

«Šobrīd jau ir redzams politiskais izmisums,» viņš noteica, piebilstot, ka bieži medijos redzama ļoti pozitīvi noskaņota Āboltiņa, kas arī televīzijas kanālā «Rīga TV24» gatavojusi kotletes ar kartupeļiem.

Pēc «Latvijas Faktu» direktora domām, ja «Vienotība» vēlas palikt kā varas partija un uzrunāt vēlētājus, kas vēl esot palikuši, partijas līderei būtu jāšķiras no iekšējiem opozicionāriem un jāmudina viņus veidot atsevišķu politisko spēku.

Freimanis Āboltiņu raksturoja kā ļoti spilgtu un spēcīgu līderi, kurai līdzīgu «Vienotībā» nav, tādēļ viņai būtu jāizmanto savas dotības, lai nepaturētu sev blakus cilvēkus ar pretējiem uzskatiem, kas rīko konfrontācijas.

Politiķes atbildi uz eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes lēmumu izstāties no «Vienotības» valdes, ka argumenti esot pievilki aiz matiem un Kalniete dibināšot savu partiju, sociologs dēvēja par nevajadzīgu, norādot, ka drīzāk Āboltiņai būtu vajadzējis paklusēt, nevis izprovocēt Kalnieti.

Vaicāts, kā vērtē iespēju, ka rudenī Latvijā varētu būt jauna valdību, ko vadītu Āboltiņa, Freimanis atbildēja, ka Ministru kabineta krišanai būtu jāatrod ļoti labs iemesls.

«Miglainie stāsti, ka nav uzrāviena, uz ko norādījis arī bijušais finanšu ministrs Andris Vilks, vai tas būs labs iemesls?» viņš retoriski jautāja.

Par strīdus jautājumu, kas arī tiek minēts kā iespējamais valdības krišanas iemesls, Freimanis nosauca arī valdības lēmumu uzņemt 250 bēgļus, no kā baidoties lielākā daļa sabiedrības, jo neuzticas politiķiem.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) mudinājumu koalīcijā esošo Nacionālo apvienību (NA) apmainīt pret Saeimas opozīcijā esošajiem politiskajiem spēkiem Latvijas Reģionu apvienību un partiju «No sirds Latvijai» sociologs uzskata par smieklīgu, jo tieši šie abi politiskie spēki ir bēgļu pretinieki.

Freimanis arī norādīja - kaut arī sākotnēji, uzņemoties savas otrās valdības grožus, Laimdota Straujuma pauda nepārliecību par to, ka visus četrus gadus nostrādās premjerministres amatā, kā arī vēlāk tika izplatīta informācija, ka pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē viņa noguruma dēļ varētu amatu pamest, viss liecinot par pretējo.

«Šobrīd, skatoties uz Laimdotu Straujumu, redzams, ka viņa ir ieguvusi tādu kā otro elpu,» teica politikas eksperts.

Tādējādi diez vai tas būs iemesls valdības krišanai, prognozēja Freimanis.

Laikraksts «Latvijas Avīze» piektdien vēstīja, ka Kalniete uzrakstījusi iesniegumu «Vienotības» valdei ar lūgumu atbrīvot viņu no darba partijas valdē. Pirmdien, 3.augustā to izskatīs valdes sēdē un, visticamāk, kā sacīja pati Kalniete, viņas lūgums tiks apmierināts.

Kalnietes vietā «Vienotības» valdē stāsies Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, sacīja Āboltiņa.

Āboltiņa sarunā ar aģentūru BNS pieļāva, ka īstais iemesls Kalnietes vēlmei pamest partijas valdi varētu būt iespējama jauna politiskā spēka veidošana, uzrunājot ES Tiesas tiesnesi Egilu Levitu, kurš vasaras sākumā kandidēja uz Valsts prezidenta amatu. Āboltiņa izteica minējumu, ka Kalnietei varētu pievienoties arī deputāte Ilze Viņķele.

Kalnietes nosauktos iemeslus, ka partijas valdi viņa pamet aktīvā darba Eiropas Parlamentā dēļ, tostarp nespējot apmeklēt «Vienotības» valdes sēdes pirmdienās, Āboltiņa nodēvēja par «pievilktiem aiz matiem».