Dombrovskis: Valsts nevar cerēt atgūt visus finanšu sistēmas glābšanā ieguldītos līdzekļus (24)

Telekanāla LNT raidījumā «900 sekundes» viņš skaidroja, ka finanšu krīzes laikā visas privātās bankas cieta vairākus simtus miljonu eiro zaudējumus. Tādēļ būtu ārkārtīgi naivi cerēt, ka valsts kā bankas akcionārs neciestu nekādus zaudējumus.

Viņš uzskata, ka pašlaik ir ļoti izdevīgs brīdis, lai pārdotu banku «Citadele». Ja šogad nebūtu gaidāmas Saeimas vēlēšanas, šis būtu ideāls brīdis bankas pārdošanai.

«Ir vērojama ļoti liela interese no ārvalstu investoriem. Piektdien tiks iesniegti saistošie piedāvājumi. Un, ja, viss notiks kā prognozēts, tad augusta sākumā varētu noslēgt līgumu par «Citadeles» pārdošanu,» atklāja Dombrovskis.

Jau ziņots, ka valsts no bankai «Citadele» sniegtā atbalsta līdz šim atguvusi 66% jeb 247,6 miljonus eiro, vēl nepieciešams atgūt 130,3 miljonus eiro, sarēķinājusi Privatizācijas aģentūra.

Bankai «Citadele» valsts atbalsts 2010.gadā tika sniegts 377,9 miljonu eiro apmērā, no kura 203,7 miljoni eiro bija likviditātes atbalsts, bet 109,9 miljoni eiro - valsts daļa bankas kapitālā un vēl 64,3 miljoni eiro bankas subordinētajā kapitālā, liecina Privatizācijas aģentūras apkopotie dati.

Līdz šim «Citadele» valstij atmaksājusi 203,7 miljonus eiro likviditātes atbalsta, kā arī samaksājusi 43,9 miljonus eiro procentos un citos maksājumos par valsts atbalstu. Tādējādi valstij vēl jāatgūst no «Citadelei» sniegtā atbalsta 130,3 miljoni eiro.

Valsts atbalsts tika sniegts gan «Citadelei», gan tagadējai «Revertai». Pašlaik kopējais valsts atbalsts ir 963,5 miljoni eiro, neieskaitot procentu maksājumus, no tā «Citadelei» - 174,2 miljoni eiro, bet «Revertai» - 789,3 miljoni eiro. Vislielākais valsts atbalsts bija 2009.gadā - 1,734 miljardi eiro, ieskaitot valsts garantijas. Kopumā valsts atbalsts sarucis par 770,4 miljoniem eiro, tai skaitā «Citadele» atmaksājusi 203,7 miljonus eiro, nerēķinot procentu maksājumus. Savukārt procentu maksājumos līdz šim samaksāti 268,5 miljoni eiro, no tiem «Citadele» samaksājusi 43,9 miljonus eiro.

Pārdodot bankas «Citadele» akcijas, valsts saņems naudu par akcijām, kā arī tiks atdots vai pārfinansēts subordinētais kapitāls, iepriekš žurnālistiem skaidroja Privatizācijas aģentūras Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs.

Darījuma konfidencialitātes dēļ medijiem netiek sniegta nekāda informācija par «Citadeles» akciju pārdošanas potenciālo summu. Tomēr Loginovs skaidroja, ka, vērtējot banku, ņem vērā bankas pašu kapitāla apjomu, kredītportfeļa kvalitāti, attīstības potenciālu, vietu tirgū un citus apsvērumus. Banku darījumos netiek vērtēta aktīvu kopsumma, jo bankām ir arī saistības, skaidroja Privatizācijas aģentūras Komercdarbības dienesta vadītājs.

Medijos gan iepriekš parādījusies neoficiāla informācija par iespējamo darījuma cenu. Finanšu konsultanta «Superia» partneris Mārtiņš Krūtainis atzīmēja, ka šādas informācijas parādīšanās publiski nozīmē, ka darījuma rezultāts būs sliktāks, nekā varēja būt. Pirmkārt, darījuma dalībnieki nevēlas, lai konkurenti tiktu informēti par interesi iegādāties kādus aktīvus, otrkārt, potenciālie pircēji var izdarīt secinājumus par citu investoru piedāvājumiem un tādējādi pazemināt savu piedāvāto cenu, kā rezultātā valsts zaudē ieņēmumus, un šajā gadījumā zaudēti tiek miljoni. Krūtainis vērtēja, ka publiski neoficiāli izskanējušie 140 miljoni eiro, kas minēta kā maksimālā valstij piederošo «Citadeles» akciju pārdošanas summa, būtu ļoti labs iznākums.

Sadarbībā ar bankas «Citadele» investora piesaistes procesa finanšu konsultantu «Societe Generale» Privatizācijas aģentūra iepazinusies ar 13 Eiropas banku pārdošanas pieredzes gadījumiem Spānijā, Beļģijā, Lielbritānijā un Īrijā, kur kopš 2012.gada decembra investors piesaistīts finanšu krīzes laikā valsts atbalstu saņēmušām finanšu institūcijām. Šo darījumu nosacījumi un parametri atšķiras, tomēr aplūkoto banku akciju pārdošana cena atbilda koeficientam 0,3 līdz 1,6 no pašu kapitāla vērtības. Koeficients ļauj vērtēt cenu līmeni par banku aktīvu pārdošanu Eiropā un rāda, cik lielu daļu no pašu kapitāla pārdevējs ieguvis darījumā. Piemēram, Beļģijas «Dexia» bankas 100% akciju tika pārdoti par 5,5 miljardiem eiro, kas bija 0,5 bankas pašu kapitāla, bet Spānijas «Bankia» 45,5% akciju pārdoti par 4,56 miljardiem eiro, kas, atvasinot darījuma vērtību par 100% akciju, būtu 0,7 bankas tā brīža pašu kapitāla. No pētītajiem darījumiem lielākā vērtība pret pašu kapitālu bija Spānijas «NCG Banco» darījumā, kur bankas akcijas tika novērtētas 1,6 pašu kapitālu apmērā. Arī biržā Austrumeiropā cenu līmenis ir nedaudz virs koeficienta 1.

«Citadeles» grupas pašu kapitāls šī gada pirmā ceturkšņa beigās bija 149,233 miljoni eiro.

Banka «Citadele» tika dibināta 2010.gadā, restrukturizējot valsts pārņemto «Parex banku». Patlaban Privatizācijas aģentūras īpašumā ir 75% mīnus viena bankas «Citadele» akcija, savukārt 25% un viena akcija pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai.

Kā ziņots, pērnvasar valdība nolēma atsākt investoru piesaistes procesu bankai «Citadele». Darījuma finanšu konsultants investīciju banka «Societe Generale» uzrunāja gandrīz 100 investorus, kas varētu kļūt par bankas «Citadele» stratēģiskajiem ieguldītājiem. Vairāki investori iesniedza nesaistošos piedāvājumus. Gala lēmumu par investoru piesaisti valdība plāno pieņemt šovasar.

Banka «Citadele» šī gada pirmajā ceturksnī strādāja ar 5,7 miljonu eiro peļņu pēc uzkrājumiem un nodokļu nomaksas. «Citadeles» grupa strādāja ar 5,9 miljonu eiro peļņu. «Citadeles» grupas kredītportfelis šogad pirmajā ceturksnī pieauga par 16,5 miljoniem eiro un sasniedza 1,07 miljardus eiro, bet bankas - par 13,3 miljoniem eiro, sasniedzot 938 miljonus eiro.

2013.gadu banka «Citadele» noslēdza ar 15,2 miljonu eiro peļņu, savukārt «Citadeles» grupa pērn nopelnīja 13,7 miljonus eiro.