Rīgas dome pašdarbības kolektīvu vadītājus mudina nerunāt ar žurnālistiem

«Gadījumā, ja kolektīvu vadītājiem zvana mediji un mēģina uzzināt komentāru jelkādā jautājumā, tad IETEIKUMS ir atbildēt, ka svētki ir beigušies un ir ļoti daudz emociju, tāpēc nepieciešams nedaudz laika, lai atpūstos un objektīvi visu izvērtētu, tikai tad pārrunāt to savā iestādē ar kolēģiem, kā arī savas pašvaldības svētku organizatoriem,» rakstīs vēstulē, kuras autore ir Vilde, bet saraksti organizējusi pārvaldes priekšnieces vietniece Aija Kalniņa, raksta laikraksts «Diena».

Ieteikuma vēstulē gan norādīts, ka nevienam nav aizliegts komentēt vai paust savu personīgo viedokli, vienlaikus iesakot, lai kolektīvu vadītāji rosina «mēdiju komentārus meklēt arī pie citām pašvaldībām (lai sazinās un pajautā viņu viedokli), ne vienmēr sazināties ar tiem, kas tuvāk un ātrāk uz diskusijām dabūjami». Vēstulē sniegts arī, iespējams, departamentam vēlamais atbildes variants jautājumam, kā tika organizēta ēdināšana, un nobeigumā rakstīts: «Vienlaikus ieteikums, tiešām atpūsties un nesaspringt uz mediju jautājumiem, ikviens vadītājs ir godam padarījis savu darbu un viņiem nav jāapmierina mediju prasības, kolektīva vadītājam ir tiesības nekomentēt, vai tās izmanto vai nē, tas paliek kadra ziņā, pasaudzējiet sevi!»,raksta laikraksts «Diena».

Lai arī vēstulē uzsvērts, ka «augstāk minētā informācija ir ieteikums, izmantojama darba organizēšanai», daži kolektīvu vadītāji, kuri šāda veida ieteikumus nekad iepriekš nav saņēmuši, to uztvēruši kā mājienu nerunāt ar masu medijiem. Diriģents Andris Gailis atminējies, ka

jau pirms svētkiem rīkotajās sapulcēs izskanējis norādījums, ka ar presi var runāt par pozitīvām lietām, savukārt, ja ir kāds negadījums, tad viedoklis jāsaskaņo ar oficiālajiem informācijas nesējiem.

«Uzsit čekistu laiku atraudziņu, tas ir līdzīgi, kā šobrīd lasām par Krieviju,» uzskata Gailis.

Savukārt tautas deju ansambļa «Zelta sietiņš» mākslinieciskā vadītāja Baiba Šteina sacījusi: «Trīsdesmit gadus strādājot Rīgas kinostudijā par dokumentālo filmu redaktori, es pat briesmīgākajos stagnācijas gados tādas liekulības izpausmes neesmu piedzīvojusi. Ja nedrīkstēja, pateica, ka nedrīkst, bet, ja glaimīgā, liekulīgā tonī stāsta, kas man jāsaka, tas jau ir kalngals. Visu šo izlasot, es sapratu, ka šie cilvēki domā, ka es noteikti teikšu kaut ko sliktu. Tas ir kā teicienā - par mironi vai nu labu, vai neko, bet Dziesmu un deju svētki nav mironis, un es arī gribu teikt labu - es visiem svētkiem varu ielikt plus zīmi.»

Vilde apgalvojusi, ka vēstule tapusi pēc tam, kad vairāki kolektīvu vadītāji esot vērsušies pie viņas ar jautājumu, vai viņiem obligāti jāpiedalās diskusijās televīzijā un radio,

vai runāt ar presi ir viņu pienākums. Vēstules mērķis esot paskaidrot, ka kolektīvu vadītāji nav amatpersonas un viņiem runāt ar žurnālistiem nav pienākums, vienlaikus norādot, ka nevienam tas nav aizliegts.