/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/15/9646071t1h2163.jpg)
Latvijas Aizsardzības ministrija, Ministru prezidente un Latvijas Republikas zemessargs uzskata, ka obligāts militārais dienests Latvijā šobrīd nav nepieciešams.
Obligātais militārais dienests Latvijā nav nepieciešams (187)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Aizsardzības ministrija: obligāts militārais dienests Latvijā izmaksā dārgi
Latvijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kaspars Galkins uzskata, ka Latvijā nav jābūt obligātajam militārajam dienestam, jo tas prasītu pārāk lielu finansiālo atbalstu no valsts.
«Pēc obligātā militārā dienesta šobrīd nav nekādas nepieciešamības.
Mēs esam saņēmuši lēmumu izveidot profesionālus bruņotos spēkus. Tie, kuri vēlas brīvprātīgi iesaistīties un dot savu ieguldījumu valsts aizsardzībai, tie ir laipni aicināti iestāties valsts zemessardzē,» pauž Aizsardzības ministrijas pārstāvis.
Viņaprāt, notikumus Ukrainā nevajagot uztvert kā obligātā militārā dienesta ieviešanas nepieciešamību, jo valsts apdraudējumus profesionāli risina attiecīgie dienesti.
Zemessardze esot rezerve profesionālai armijai
«Neuzskatu, ka Latvijā būtu jāatjauno obligātais militārais dienests.
Mūsu valstij piemērotāka ir profesionāla armija
ar labi apmācītiem karavīriem, kā arī Zemessardze, kas nodrošina rezervi. Uz mūsdienu apdraudējumiem, tostarp tādiem, kādus esam redzējuši Ukrainā, pienācīgu atbildi var sniegt tikai un vienīgi profesionāli sagatavota armija, nevis jauniesauktie,» uzskata Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma.
Zemessargs drīzāk pret, nevis par obligāto militāro dienestu
Latvijas Republikas zemessargs Edžus Vanags drīzāk ir pret, nevis par obligāto militāro dienestu. Pirmkārt, ne visi ir spējīgi dienēt armijā, otrkārt, šobrīd viņš neredz pēc tā īpašu vajadzību. Viņaprāt, vienīgais pašreizējais labums no vispārēja dienesta būtu jauniešu fiziskās kondīcijas uzlabošana.
Zemessargs arī uzskata: ja tomēr būs nepieciešamība ieviest obligāto militāro dienestu, tad tas būtu jāizlemj Latvijas Saeimai, nevis tautai referendumā, jo valdība esot zinošāka šādos jautājumos.
Savukārt Latvijas ministru prezidente norāda: ja būs nepieciešamība atjaunot obligāto militāro dienestu, saskaņā ar Satversmes 73. pantu to izlems Latvijas Saeima.
Ziņu aģentūras «LETA» valdes priekšsēdētājs ir par obligāto militāro apmācību
Ziņu aģentūras «LETA» valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Barkāns ir par obligāto militāro apmācību, jo patlaban tikai brīvprātīgi iestājoties Latvijas armijā vai Zemessardzē tiek aizsargāta valsts. Viņaprāt, pastāv risks, ka ar šo brīvprātīgo kareivju skaitu var būt par maz.
«Ja apdraudējumu gadījumā izrādītos, ka lielāka cilvēku grupa būtu gatava doties aizsargāt savu valsti, tad viņi nebūtu izglītoti militārās tehnikas izmantošanā un nebūtu taktikas, lai spētu sadarboties ar profesionālo armiju, lai veiktu aizsardzības uzdevumus,» atklāj Barkāns.
Priekšsēdētājs piemin, ka, protams, valstij ir nepieciešama profesionālā armija, kas militārās lietas apgūst vairākus gadus. Tomēr būtu labi, ja spētu arī mobilizēt plašākus iedzīvotāju slāņus, lai tie apgūtu vismaz pamatiemaņas.