/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
/nginx/o/2018/07/15/9646175t1h656d.jpg)
Četrus gadus pēc Andersa Bēringa-Breivīka sarīkotajiem uzbrukumiem Norvēģijā trešdien tika atklāta traģēdijai veltīta izstāde, par kuru daži domā, ka tā kļūs par «slavas aleju» masu slepkavam.
Norvēģijā atklāj izstādi par Breivīka slaktiņu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Izstāde saņēmusi pretrunīgu vērtējumu, jo tajā būs apskatāmas vairākas Breivīka 2011.gada uzbrukumos izmantotās lietas, piemēram, autobusiņa atliekas, kurā viņš paslēpa spridzekli, viltots identifikācijas dokuments, kā arī atpazīšanas zīmes, kuras viņš izmantoja, lai izliktos par policistu.
Labējais ekstrēmists nogalināja 77 cilvēkus ļaunākajā miera laiku slaktiņā, kādu piedzīvojusi Norvēģija. Viņš apgalvoja, ka cīnās pret multikulturālismu un «musulmaņu invāziju».
Izstāde uz laiku būs apskatāma Oslo valdības kompleksa pirmajā stāvā, kuru ar automašīnā ievietotu bumbu neveiksmīgi mēģināja uzspridzināt tobrīd 36 gadus vecais Breivīks.
«Informācijas centram ir jāizplata zināšanas, lai novērstu naidu, vardarbību un terorismu,» atklāšanas uzrunā, esot tuvu asarām, sacīja Norvēģijas premjerministre Erna Solberga.
«Šogad terors atkal satrieca Eiropu Kopenhāgenā un Parīzē,» melnā tērptā Solberga sacīja apmēram 200 klausītajiem.
«Šonedēļ tas skāra jauniešus Turcijā,» viņa norādīja, atgādinot par pašnāvnieka spridzinātāja uzbrukumu pirmdien pie Turcijas un Sīrijas robežas, kurā gāja bojā 32 cilvēki.
2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā, nogalinot astoņus cilvēkus, bet tad devās uz Ūteijas salu, kur Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnē nošāva 69 cilvēkus - pārsvarā pusaudžus, no kuriem jaunākā nule kā bija nosvinējusi 14.dzimšanas dienu.
2012.gada 24.augustā Oslo tiesa atzina Bēringu-Breivīku par vainīgu 77 cilvēku slepkavībā, piespriežot viņam maksimāli iespējamo 21 gadu cietumā ar iespēju soda termiņu pagarināt, ja pēc tā izciešanas viņš tiks atzīts par joprojām bīstamu sabiedrībai.
Tiesas pieci tiesneši vienbalsīgi Bēringu-Breivīku atzina par pieskaitāmu, uz ko bija uzstājis arī viņš pats, lai gan prokuratūra lūdza atzīt viņu par psihiski slimu un nozīmēt piespiedu ārstēšanu slēgta tipa iestādē.
Valdība centusies atbalstīt pretrunīgi vērtēto izstādi. «Mums ir godīgi jāpievēršas šai sāpīgajai mūsu nesenās vēstures daļai,» sacīja Norvēģijas pašvaldību ministrs Jans Tore Sanners.
Savukārt advokāts, kurš pārstāv upurus, projektu nosodījis, tvītodams: «Breivīka muzejs valdības ēkā? Nē, paldies. Sūtiet tās lietas tā vietā uz Nacionālo Tieslietu muzeju Tronheimā.»
Lisbete Kristīne Roinelanda, kura vada izdzīvojušo un upuru ģimeņu atbalsta grupu un slaktiņā zaudēja 18 gadus veco meitu, atzina, ka atbalsta izstādi.
«Daudzi, protams, bija skeptiski mediju virsrakstu dēļ, [bet] atsauksmes ir ļoti pozitīvas,» viņas sacīja pēc centra apmeklējuma kopā ar vēl 500 cilvēkiem, kurus ietekmējusi traģēdija.
Otrdien Ūteijā tiks atklāts arī memoriāls Breivīka upuru piemiņai.
Tikmēr sašutumu Norvēģijas sabiedrībā izraisījusi arī ziņa, ka Breivīks, kurš atrodas apcietinājumā, sācis studijas politikas zinātnē, kas varētu ļaut viņam iegūt bakalaura grādu jomā, kas cieši saistīta ar demokrātiju un cilvēktiesībām.
Tiesa gan, noziedznieks, kurš savulaik pelnījis iztiku, pārdodot viltotus augstskolu diplomus, visticamāk, nevarēs studijas pabeigt, jo dažos priekšmetos viņam obligāti klātienē jāapmeklē semināri universitātē.