/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/15/9649238t1h28c0.jpg)
Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ar Latvijas medijiem vajadzētu runāt tikai latviešu valodā, atbildot uz žurnālistu jautājumu pēc tikšanās ar prezidentu, viedokli pauda Valsts valodas komisijas (VVK) vadītājs Andrejs Veisbergs.
VVK vadītājs: Vējonim ar Latvijas medijiem vajadzētu runāt tikai latviešu valodā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Vecās un, domājams, ka arī jaunās komisijas viedoklis ir, ka prezidentam vajadzētu ar Latvijas medijiem runāt tikai latviski,» sacīja Veisbergs.
Veisbergs pieļāva, ka VVK sastāvs varētu mainīties. «Acīmredzot, tiks nedaudz pamainīts komisijas sastāvs. Ne ļoti radikāli, bet vienkārši atjaunināts. Komisijas darba uzdevumi ir palikuši tie paši, kā arī formāts, visticamāk, nemainīsies,» viņš teica.
Veisbergs, atbildot uz žurnālistu jautājumu, sacīja, ka prezidents aicinājis viņu turpināt vadīt VVK, kam viņš ir piekritis. Vējonim pēc stāšanās amatā ir jāakceptē VVK sastāvs, kā to paredz komisijas nolikums.
Taujāts par aktualitātēm komisijas darbā, Veisbergs atklāja, ka jārisina ir apmācības valodas jautājums skolās, kas «šobrīd ir nedaudz uzkārts». «Tad ir jautājums par televīzijas kanālu krievu valodā. Vecajai komisijai bija skaidrs viedoklis, ka šāds kanāls nav vajadzīgs,» viņš uzsvēra.
VVK ir Valsts prezidenta pārraudzībā esoša koleģiāla institūcija bez juridiskas personas statusa. Komisija ir izveidota uz nenoteiktu laiku. Komisijas personālsastāva pilnvaru laiks ir trīs gadi. Komisijas sastāvā ir dažādu valodniecības nozaru speciālisti, kultūras, zinātnes un izglītības eksperti, kā arī citi sabiedrības pārstāvji. Komisijas sastāvu apstiprina Valsts prezidents.
Līdzšinējā VVK sastāvā darbojās Latvijas Universitātes (LU) Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļas vadītājs Veisbergs, rakstniece Ludmila Azarova-Vāciete, Ventspils augstskolas profesore Maija Baltiņa, LU profesors Māris Baltiņš, bijušā izglītības un zinātnes ministre un deputāte Ina Druviete, LU pētniece Dzintra Hirša, Tulkošanas un terminoloģijas centra direktore Marta Jaksona, Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, Rīgas Ukraiņu skolas direktore Lidija Kravčenko, LU Filoloģijas fakultātes dekāne Janīna Kursīte, LU Baltu filoloģijas nodaļas vadītāja Dace Markus, Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs, Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks, Ventspils augstskolas profesors Jānis Sīlis, LU Terminoloģijas nodaļas vadītāja Valentīna Skujiņa, akadēmiķis Jānis Stradiņš, «Tilde» programmu izstrādes direktors Andrejs Vasiļjevs, kā arī LU profesors Jānis Valdmanis.