Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

Ventspils tiesa atzinusi «Winergy» 35 miljonu darījumu par fiktīvu

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Edijs Pālens/LETA

Ventspils tiesa atzinusi vēja parku attīstītāja SIA «Winergy» 35 miljonu darījumu ar Igaunijas sabiedrību «Firepower» par fiktīvu, informē «Norvik banka», kura bija cēlusi prasību tiesā un lūgusi tiesu atzīt par spēkā neesošu starp «Winergy» un «Firepower» noslēgto darījumu par ģeneratoru piegādi.

Tāpat «Norvik banka» bija lūgusi tiesu dzēst visas ķīlas un hipotēkas, kas nostiprinātas par labu «Firepower». «Firepower» hipotēka pašlaik nostiprināta arī uz «Winergy» piederošo vēja parku. Bankas prasība apmierināta pilnā apmērā, informē «Norvik banka».

Tiesa savā spriedumā norādījusi, ka patiesībā iesaistīto personu mērķis nebija tiesisks darījums, bet gan maldināt citas personas. Šo pušu nolūks bija izvairīties no saistībām pret «Norvik banku».

"Norvik banka" norāda, ka Ventspils tiesas par fiktīvu atzītais darījums pirmo reizi tika uzrādīts "Winergy" izstrādātajā tiesiskās aizsardzības procesa plānā, lai tādējādi nebūtu tiesiskās aizsardzības plāns jāsaskaņo ar "Winergy" lielāko kreditoru "Norvik banku". Lai gan pirkuma līgums starp "Winergy un "Firepower" paredzēja 13 ģeneratoru piegādi 35 miljonu apmērā, kā nodrošinājumu šī darījuma izpildei "Winergy" ķīlā piešķīra vien "Renault" automašīnu.

Šī darījuma fiktīvo raksturu un iesaistīto pušu negodprātību jau iepriekš bija atzinušas gan Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, izskatot pirmo «Winergy» tiesiskās aizsardzības procesa lietu, gan arī Augstākās tiesas Senāts un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, pārskatot otro «Winergy» tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Ventspils tiesa bija pirmā, kura šo darījumu pēc bankas prasības pieteikuma vērtēja pēc būtības, uzklausot visu pušu pārstāvjus un pārbaudot iesniegtos pierādījumus.

Ventspils tiesa devusi 10 dienas, lai «Winergy» un «Firepower» spriedumu izpildītu labprātīgi. Ja spriedums netiek pārsūdzēts, tas stāsies spēkā.

«Winergy» pārstāve Jūlija Brice atzina, ka uzņēmums ar Ventspils tiesas spriedumu vēl nav iepazinies, līdz ar to «Winergy» nav zināmi tiesas argumenti. «»Winergy» par turpmāko rīcību lems pēc pilna tiesas sprieduma saņemšanas un tā pamatā esošo tiesas secinājumu izvērtējuma,» uzsvēra Brice.

«Norvik banka» norāda, ka šis ir viens no daudzajiem procesiem, kuros «Norvik banka» ilgstoši cenšas panākt taisnīgumu un savu interešu aizsardzību. Strīds par fiktīvo kreditoru bija viens no būtiskākajiem. Paralēli bankas interešu aizsardzībai, banka šajā procesā arī cīnījās pret maksātnespējas procesa administratoriem, ar kuru palīdzību fiktīvais kreditors spēja panākt savu prettiesisko mērķu īstenošanu jau kopš 2013.gada.

«Norvik bankas» prezidents Olivers Bramvels paziņojumā medijiem norāda, ka fiktīvais kreditors «Firepower» Tallinā, Igaunijā, reģistrēts vienā un tajā pašā adresē, kur uzņēmumus «Wind One». «Wind One» savukārt kalpo kā ieguldītājuzņēmums «Winergy» un pastarpināti pieder fiktīvajam investoram Indrekam Kuivalikam, kas «mēģina šantažēt» Latvijas valsti ar investīciju strīdu. Ir arī dokumentāli pierādīts, ka pats «Firepower» pieder Andrusam Petersonam, kas izveidoja arī «Winergy» un vēlāk piesaistīja «investoru» Indreku Kuivaliku. «Šie visi fakti kopumā uz tā saucamo «Winergy» investīciju strīdu met ļoti nelāgu ēnu. Taisnība turpina uzvarēt, taču līdz pilnīgai «Norvik bankas» un tās klientu interešu ievērošanai ejams vēl zināms ceļš,» skaidro Bramvels.

Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka 2012.gadā «Winergy» un «Norvik banka» noslēdza trīs aizdevuma līgumus par kopējo summu apmēram 18,5 miljoni eiro, no kuriem atmaksāti 2,5 miljoni eiro.

Pašlaik starp «Winergy» un «Norvik banku» notiek vairākas tiesvedības.

«Winergy» īpašnieks Indreks Kuivaliks pērnruden sāka starptautiskās šķīrējtiesas procesu pret Latvijas valsti, prasot ne mazāk kā 51 miljona eiro kompensāciju. Kuivaliks prasa Latvijas valstij kompensāciju, jo uzskata, ka valsts pārkāpj Latvijas un Igaunijas valdību noslēgto līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību.

Svarīgākais
Uz augšu