Vilks: Eiropai ir jāspēj Grieķiju ielikt vismaz kaut kādos rāmjos

Viņš norādīja, ja Grieķija atrastos Eiropai mazāk stratēģiskā vietā, grieķi jau sen būtu ārā no eiro zonas. «Tikai tāpēc, ka tā vieta ir ģeopolitiski karsta. Milzīgas migrantu plūsmas iet caur Grieķiju,» teica Vilks, atzīmējot, ka no Eiropas Savienības (ES) valstīm Grieķijai ir lielākais militārais budžets attiecībā pret kopproduktu.

Tāpat Vilks sacīja, ka Grieķijā migrantu plūsma ir daudz lielāka par Vidusjūrā esošo. «Tādēļ ir tā lieta par Grieķijas noturēšanu Eiropā. Tāpēc tā ir vēl sarežģītāka lieta - tā nav tikai finanšu ministru lieta. Tas jautājums ir milzīgi sasāpējies. Redz, ko nozīmē nesagatavotu valsti politiski ievilkt kopējās Eiropas institūciju ietvarā,» viņš teica.

Vilks arī norādīja, ka

Grieķija izmantos visas kārtis, lai paliktu Eiropā, tostarp «Krievijas kārti», kas šobrīd ir īpaši izdevīga.

Bijušais finanšu ministrs arī uzsvēra, ka «šis laiks» ieies Eiropas vēsturē un

laiks rādīs, vai pašreizējie notikumi spēs saturēt kopā Eiropas Savienību, vai arī tā izjuks.

«To mēs atcerēsimies pēc desmit, divdesmit, trīsdesmit gadiem. Tāpēc neviens lielais politiķis negrib būt tas atbildīgais, kuru atcerēsies - tā, [Vācijas kanclere Angela] Merkele bija tā, kas sagāza Eiropu, vai Francija, vai Itālija,» teica Vilks.

Savukārt Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, pēc Vilka teiktā, ir pamatīgi izgāzies. «Grieķija dabūs tādu programmu, ja vispār dabūs, kas ir krietni smagāka nekā iepriekšējā.

Tas ir vispār absurds, kā var tik nemākulīgi vadīt valsti,»

teica Vilks.

Viņš arī pauda pārliecību, ka Grieķijai ir jāsniedz palīdzība. «Vieglākais ceļš, protams, būtu Grieķiju izlikt ārpus eiro zonas, bet ir šie smagie politiskie jautājumi. Grieķiju ir vispār nepieciešams noturēt vismaz kaut kādos rāmjos, jo šīs valsts vēsture pēdējos desmit gadus ir bijusi ļoti smaga. Jebkurā laikā tur pie varas var nākt kaut kādi populisti, anarhisti vai marksisti.. Ņemot vērā viņu pietiekami lielo un daudzskaitlīgo armiju un esamību diezgan tuvu Austrumu karstajam katlam, tur visādi brīnumi var notikt,» sacīja Vilks.

Tāpat viņš pauda neizpratni, kā Grieķija spēs izpildīt reformas, ja to nav spējusi sešus gadus,

taču, visticamāk, parlaments smagās reformas atbalstīs.

Viņš arī uzsvēra, ka

Grieķijas problēmās nevar vainot nevienu citu, kā vien pašus grieķus.

«Tie bija paši grieķi, politiķi, biznesmeņi, kuri šo naudu - milzīgos simtus miljardu eiro piesavinājās, notrallināja un izsaimniekoja,» teica Vilks.

Jau vēstīts, ka Grieķijas parlamentam ir jāpieņem reformas, kas paredz radikāli mainīt darba likumus, pensijas, pievienotās vērtības nodokli (PVN) un citus nodokļus.

Tikai pēc tam pārējo 18 eiro zonas valstu līderi sāks sarunas par starptautisko aizdevumu līdz 86 miljardiem eiro uz trim gadiem, ko Grieķija saņems apmaiņā pret šīm reformām. Tā būs trešā starptautiskā aizdevuma programma Grieķijai pēdējo piecu gadu laikā.