Grieķijas parlaments atbalsta reformu plānu

No 300 parlamenta deputātiem reformu paketi atbalstīja 251 likumdevējs, dodot premjerministram Aleksim Cipram mandātu sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem pirms svētdien gaidāmā ES samita, kurā tiks lemts par jaunu, jau trešo, palīdzības paketi Grieķijai.

Ceturtdien ES iesniegtie Grieķijas reformu priekšlikumi, kas cita starpā paredz arī izmaiņas pensiju sistēmā un nodokļu paaugstināšanu, izsaukuši sašutumu daļā paša Cipra pārstāvētās kreiso ekstrēmistu partijas «Syriza» biedru, un aptuveni desmit partijas deputāti balsojumā atturējās vai arī balsoja pret.

Kopumā pret reformu paketi balsoja 32 deputāti, bet astoņi atturējās. Vēl septiņi «Syriza» biedri un divi citi deputāti balsojumā nepiedalījās.

Starp «Syriza» biedriem, kas Cipru neatbalstīja, bija arī enerģētikas ministrs Panigjotis Lafazanis.

Balsojumā nepiedalījās arī bijušais finanšu ministrs Janis Varufakis, demonstrējot domstarpības, kas sākušas šķelt kreiso ekstrēmistus rindas.

Taču ar opozīcijas atbalstu Cipram izdevās iegūt mandātu sarunām ar aizdevējiem.

Tas grieķu medijos jau izsaucis spekulācijas par iespējamo valdības reorganizāciju.

Tikmēr avoti ES vēsta, ka

starptautiskie aizdevēji principā esot apmierināti ar jauno Grieķijas priekšlikumu.

Kāds no avotiem, kas vēlējās palikt anonīms, aģentūrai DPA arī pavēstīja, ka šobrīd apspriežamais jaunās finansiālās palīdzības apjoms Grieķijai esot 74 miljardi eiro un ka palīdzības sniegšanā varētu būt iesaistīts arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

SVF šim nolūkam esot rezervējis 16 miljardus, taču pagaidām nav skaidrs, vai šie līdzekļi tiks izmantoti.

Savukārt Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM) esot gatavs piedalīties Grieķijas glābšanas programmā ar 58 miljardiem eiro.

Tikmēr Ciprs, uzrunājot Grieķijas parlamenta deputātus, naktī uz sestdienu apgalvoja, ka SVF jaunajā palīdzības programmā spēlēšot tikai konsultatīvu lomu un ka trešā palīdzības pakete būšot vienīgi «Eiropas programma».

Kā ziņots, sestdienas pēcpusdienā atkārtoti tiksies eirozonas dalībvalstu finanšu ministri, kas izvērtēs jaunos Grieķijas piedāvājumus un lems, vai rekomendēt to pieņemšanu svētdien paredzētajā ES ārkārtas samitā.

Tomēr Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible brīdinājis, ka sestdienas sanāksmes iznākums joprojām ir «pilnībā atklāts».

Arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzsvērusi, ka Atēnu priekšlikumi esot nepietiekami un ka tos vēl nāksies «nopietni grozīt».

Tikmēr avoti Briselē vēsta, ka Grieķijas priekšlikumi lielā mērā balstīti tajā starptautisko aizdevēju piedāvājumā, kuru grieķi pagājušās nedēļas referendumā noraidīja.

Tomēr

Grieķijas priekšlikumi neietver dažas starptautisko aizdevēju pieprasītās reformas, tostarp nodokļu atlaižu atcelšanu Grieķijas salām

un aizsardzības izdevumu samazināšanu.

Arī Ciprs parlamentam atzina, ka pastāv tikai «iespēja» sestdien panākt vienošanos, taču tas nebūt nav garantēts.

Lai gan aptaujas liecina, ka vairums grieķu nevēlas aiziešanu no eirozonas, pirms parlamenta balsojuma Atēnās pulcējās aptuveni 8000 demonstrantu, kas protestēja pret jauniem taupības pasākumiem.

Kāds pensionārs, kas piedalījās demonstrācijā, sarunā ar aģentūru AFP atzina, ka «valdības piedāvātie pasākumi ir ļoti smagi. Es to negaidīju. Tas nav tas, par ko grieķi balsoja.»