Pat sadedzinot pasi, Girsam nav izdevies «atbrīvoties» no Latvijas pilsonības

Kā pastāstīja Girss, viņam nav skaidrs, kāpēc saņemta pilsoņa, nevis nepilsoņa pase, ņemot vērā viņa vēlmi atteikties no pilsonības. «Ja nacionālā apvienība bija pieprasījusi man atņemt pilsonību un es pats to vēlos, nav skaidrs, kāpēc šodien [man] izsniegta pilsoņa pase,» sacīja Girss.

«Ja mani uzskata par valsts ienaidnieku, kāpēc man neļauj saņemt nepilsoņa statusu?» jautāja Girss.

Jauno pasi Girss gan neplāno nodedzināt, jo «ar vienu reizi būšot gana».

Viņš norādīja, ka par savu iesniegumu, kurā izrādījis vēlmi atteikties no pilsonības, saņēmis elektronisku vēstuli, kurā teikts, ka atbilde tiks sniegta ierakstītas vēstules formā.

Tāpat Girss pagaidām nav saņēmis informāciju par jebkāda soda piedziņu par pases dedzināšanu. Viņš norādīja, ka saprot šāda soda piedziņas motivāciju, tomēr gadījumā, ja tiks piedzīts maksimālais sods - 35 eiro -, viņš lēmumu pārsūdzēs, prasot minimālo sodu.

Girss, saņemot jaunā parauga pasi, norādījis, ka tā ir «visai smieklīga», jo tajā nu iekļautas dievības, notis un citi simboli. Tomēr viņš gan secinājis, ka jaunā parauga pase atbilst Satversmes preambulai.

Jau ziņots, ka, demonstratīvi sadedzinot Latvijas pilsoņa pasi, Girss solīja atteikties no Latvijas pilsonības. To viņš arī izdarīja oficiāli, ar iesniegumu vēršoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Girsa iesniegumā uzsvērts, ka viņam «ir pretīga Latvijas pilsonība, kur latviešu neonacisma simbolikai tiek piešķirts valsts simbola statuss».

Latvijas pilsoņa pases dedzināšanas akts bija protests pret Latvijā esošo nepilsoņu politiku. Girss apgalvoja, ka šāds gājiens neesot viņa «publicistiskā ekspresija», bet gan attālināšanās no «Latvijā esošā rasisma», skaidroja Girss.

Citas valsts pilsonībai viņš pieteikties neplānojot. «Nesagādāšu tādu prieku,» uzsvēra Girss.

Viņš skaidroja, ka Latvijā pat tādi «nožēlojami krievi kā «Saskaņa» neko nav spējuši ietekmēt». Girss izmantojis savas pilsoņa tiesības, gan balsojot, gan pats piedaloties vēlēšanās, tomēr tas neko neesot mainījis.

Arī nepilsoņi spēj mainīt dienaskārtību, sacīja Girss, atgādinot par valodu referendumu, kuru iniciēja nepilsoņi Vladimirs Lindermans un Jevgēņijs Osipovs.

Jautāts par to, vai viņš maksās likumā noteikto sodu par tīšu personu apliecinoša dokumenta bojāšanu, Girss norādīja, ka viņam nav problēmu ar sodiem un viņš tos samaksās.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikts, ka par tīšu personu apliecinoša dokumenta bojāšanu var uzlikt naudas sodu līdz 35 eiro.