O, 5.11.2024.
Laika ziņas
Horoskopi
Komanda
Reklāma
Noteikumi
Par TVNET+
RUS
Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Tviterī par bēgļu uzņemšanu dominē bažīgs noskaņojums

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
CopyLinkedIn Draugiem X

Sociālā tīkla «Twitter» lietotāji pēdējās dienās daudz apsprieduši tematu par bēgļu uzņemšanu Latvijā un «brīvprātīgajām» kvotām. Lai gan daudzi atgādina, ka arī simtiem tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pēdējā gadsimta laikā dažādu iemeslu dēļ ne vienu reizi vien ir devušies bēgļu gaitās, šķiet, vismaz tviterī, diskutējot par Āfrikas bēgļu uzņemšanu Latvijā, dominē bažīgs un pesimistisks noskaņojums.

Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces biroja vadītāja Rita Našeniece uzskata, ka, piekrītot uzņemt kaut saujiņu bēgļu, «maisam gals būs vaļā» un bēgļu plūsma kļūs nekontrolējama.

Viņai piekrīt arī juriste Daina Blūmane:

Našeniece noraida pārmetumus, ka nostāšanās pret bēgļu kvotām būtu rasisms:

Nacionālās apvienības deputāts Mārupes domē norāda, ka uzspiestā brīvprātība latviešiem jau sen ir pazīstama:

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāju Ingusu Vircavu acīmredzot satrauc drošības situācija Latvijā.

Un arī bijušais Latvijas radio vadītājs Dzintris Kolāts, šķiet, aizdomājies, kā mainīsies drošības situācija Latvijā.

Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks vēlas būt pārliecināts, ka Āfrikas bēgļi kļūs, cik vien iespējams, latviski.

Te gan Nacionālās apvienības aktīvists Jānis Iesalnieks atgādina, ka Pabrika biedri «Vienotībā» šādu Nacionālās apvienības priekšlikumu noraidījuši.

Vēl kāds «Twitter» lietotājs norāda - bēgļu kvēlākā vēlme svešā valstī ir ne jau integrēties, bet gan atgriezties mājās.

Cits «čivinātājs» apelē pie Āfrikas valstu solidaritātes, norādot, ka bēgļiem patvērums būtu jāmeklē pie saviem kaimiņiem.

Finanšu eksperts Pāvels Šnejersons norāda, ka Latvijā ne tikai Āfrikas iedzīvotāji jutīsies kā bēgļi.

Savukārt uzņēmējs un rakstnieks Māris Mičerevskis komentē, ka bēgļu ierašanās, iespējams, varētu saliedēt sašķelto vietējo sabiedrību.

Žurnālists Juris Kaža bēgļu kvotu pretiniekiem pārmet ksenofobiju un atgādina, ka simtiem tūkstoši latviešu arī reiz devušies bēgļu gaitās.

Tikmēr arhitekts Ervīns Krauklis diskusijā iesaistījies, norādot, ka primāri būtu jādomā par šā jautājuma pragmatisko, nevis emocionālo pusi.

Vairāki «Twitter» lietotāji norāda, ka dzīve Latvijā bēgļiem varētu likties tik skarba, ka tie aizbēgs tālāk.

Rihards Fridenbergs pieļauj, ka bēgļu ierašanās varētu vairot iedzīvotāju vēlmi bēgt pašiem.

Karikatūrists Gatis Šļūka ilustrējis, kā varētu izskatīties bēgļu ierašanās process Latvijā:

Tomēr citi čivinātāji par bēgļu tematu spēj arī pasmaidīt.

Žurnālists Filips Lastovskis pārpublicējis internetā lielu popularitāti ieguvušu attēlu, kas liek aizdomāties - ja bēglis bez kontaktiem, bez naudas un bez valodas zināšanām spēj kādam atņemt darbu, iespējams, problēma jāmeklē mūsos pašos.

Cits «Twitter» lietotājs savukārt iebilst, ka bēgļi, visticamāk, vismaz sākumā būs ar mieru strādāt par zemāku algu, radot problēmas vietējiem.

Savukārt čivinātāja Ieva Cipruse vienkārši atgādina, ka bēgļu problēmas pamatā patiesībā ir milzīga traģēdija.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu