/nginx/o/2018/07/15/9656011t1hdf0d.jpg)
Aizvadītais pusgads ir bijis ļoti izaicinošs un dinamisks laiks Eiropai, kā arī liela atbildība un vienreizēja pieredze Latvijai, tā šodien uzrunā Eiropas Parlamenta plenārsēdē Strasbūrā par Latvijas prezidentūras Padomē paveikto sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Viņa norādīja, ka Latvija izvirzīja trīs prioritātes – konkurētspējīga Eiropa, digitāla Eiropa un iesaistīta Eiropa. Tomēr dzīve ieviesa savas korekcijas. Teroristu uzbrukumi un humānā krīze pie Eiropas robežām prasīja tūlītēju Eiropas Savienības rīcību. Savukārt šobrīd visu domas ir par Grieķiju.
«Lai arī Latvijai ir bijis jāvada ES Padomes darbs krīžu, satricinājumu un neskaidrības apstākļos,
varu būt lepna par savu valsti, kas ir veiksmīgi aizvadījusi savu pirmo prezidentūru pēc 10 gadu dalības Eiropas Savienībā.
Mums ir izdevies īstenot savas stratēģiskās prioritātes,» Straujuma teica.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
.@ManfredWeber praises @Straujuma for an excellent job in the past six months during @eu2015lv— Ecaterina Casinge (@ecasinge) July 7, 2015
Viņa arī īpaši atzīmēja, ka pilsoniskās sabiedrības iesaiste un sociālais dialogs caurvija mūsu prezidentūras aktivitātes.
Tāpat Straujuma norādīja, ka prezidentūras sagatavošanas posmā un tās norisē uzturēts intensīvs dialogs ar Eiropas Parlamentu. Tas ir devis neatsveramu ieguldījumu veiksmīgai Latvijas prezidentūras norisei.
Es esmu pārliecināta, ka, tikai institūcijām sadarbojoties un strādājot kopā, mēs Eiropas Savienībā varam sasniegt rezultātus, gūt panākumus un veicināt pilsoņu uzticību.
Ministru prezidente akcentēja, ka kopā ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu ir apņēmīgi strādāts pie tiesību aktiem. «Mēs esam sasnieguši labu progresu daudzās jomās, panākuši būtiskas vienošanās un sasnieguši konkrētus rezultātus.»
Kas ir būtiskākie sasniegumi?
Atskatoties uz paveikto, viņa izcēla būtiskākos prezidentūras sasniegumus, kas nodrošina ieguvumus ikvienam Eiropas iedzīvotājam.
Viņa norādīja, ka izdevās rekordīsā laikā panākt vienošanos par Eiropas stratēģisko investīciju fondu. Jau šajā vasarā fonds sāks darbu, veicinot investīciju piesaisti Eiropas ekonomikai.
Tāpat likti pamati Eiropas Enerģētikas savienībai, kas vērsta uz ES enerģētiskās neatkarības nostiprināšanu un kopīgu enerģētikas politiku Eiropas Savienībā.
.@ManfredWeber congratulates @Straujuma on excellent job in Presidency. Great female representation in @eu2015lv!— EPP Group (@EPPGroup) July 7, 2015
Trešais sasniegums saistīts ar digitālo vienoto tirgu. Panākta vienošanās par darbībām, kas sekmēs digitālo risinājumu arvien plašāku izmantošanu uzņēmējdarbībā. Tie būs digitālo datu piekļuves un drošības aspekti, kā arī digitālo prasmju nodrošināšana.
Prezidentūras pēdējās dienās panācām vienošanos par Telesakaru vienotā tirgus priekšlikumu, kas paredz viesabonēšanas piemaksu atcelšanu un nodrošina atvērta interneta pieeju.
Šis nozīmīgais Latvijas prezidentūras sasniegums būs ieguvums ikvienam iedzīvotājam, jo vienošanās paredz būtisku viesabonēšanas maksas samazināšanu jau no nākamā gada 30.aprīļa.
Kā ceturto sasniegumu Straujuma minēja migrāciju, kas pēdējos mēnešos ir kļuvusi par vienu no visaktuālākajiem ES jautājumiem.
Izpildot Eiropadomes apstiprinātās vadlīnijas, Padome ir sasniegusi progresu, lai novērstu cilvēku bojāeju Vidusjūrā, apkarotu cilvēku kontrabandistu noziedzīgos tīklus, stiprinātu sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm, kā arī lai palīdzētu ES dalībvalstīm, kuras izjūt vislielāko migrācijas spiedienu.
/nginx/o/2018/07/15/9656010t1hf1bc.jpg)
Migrācijas jautājums ir ļoti sarežģīts.
Ilgtspējīgs risinājums ir iespējams tikai mērķtiecīgas, visaptverošas un sabalansētas pieejas ietvaros, kas sistemātiski tiek ieviesta soli pa solim.
Pie sasniegumiem Ministru prezidente minēja arī drošības jautājumus.
«Izaicinājumi drošības jomā ir likuši mums pārvērtēt izpratni gan par ES iekšējo, gan ārējo drošību. Latvijas prezidentūras laikā Padome ir daudz paveikusi, stiprinot ES iekšējo drošību.»
Jūnijā ES iekšlietu ministri apstiprināja atjaunoto ES Iekšējās drošības stratēģiju. Tā kā prioritātes turpmākajiem pieciem gadiem izvirza cīņu pret terorismu un radikalizāciju, organizēto noziedzību un kibernoziegumiem, kā arī vērš uzmanību uz jaunajiem drošības izaicinājumiem, ar ko saskaramies, tajā skaitā hibrīdajiem draudiem.
Pēdējo nedēļu notikumi vēlreiz atgādināja par terorisma draudiem, ar kuriem nākas saskarties Eiropas Savienībai.
Straujuma arī runāja par Austrumu partnerību un pauda gandarījumu, ka Rīgas samits apliecināja stabilas ES attiecības ar Austrumu partnerības valstīm.
Tajā pašā laikā, ņemot vērā diferencētas pieejas attīstību, turpmākajā Austrumu partnerības attīstības posmā svarīgs uzdevums būs saglabāt Austrumu partnerības vienotību.
Kopā ar Eiropas Parlamentu Latvijas prezidentūrai izdevās panākt vienošanos par makro-finansiālo atbalstu Ukrainai.
Straujuma ir gandarīta, ka ES ir saglabājusi vienotību Krievijas jautājumā, atkārtoti uzsverot, cik būtiski ir pildīt Minskas vienošanās saistības.
Ministru prezidente arī pieskārās transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības tēmai.
«Ekonomiskās izaugsmes veicināšanā būtiska nozīme ir arī ārējai tirdzniecībai un investīciju piesaistei. Tādēļ uzskatu, ka ļoti svarīga ir savlaicīga ES un ASV sarunu pabeigšana par visaptverošu un savstarpēji izdevīgu Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības nolīgumu, par kuru jūs diskutēsiet jau pavisam drīz. Ceram uz Eiropas Parlamenta atbalstu līguma noslēgšanas procesā, jo transatlantiskajai partnerībai ir ne tikai ekonomiska, bet arī liela ģeopolitiska nozīme,» viņa teica.
TVNET jau ziņoja, ka 2015.gada pirmajā pusgadā norisinājās Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. 1.jūlijā par prezidējošo valsti kļuva Luksemburga.