Tiesā atklājas jauni fakti «Daimler» lietā (16)

Krastiņš aizdevis prāvu summu

Vēlāk apsūdzētais Krastiņš kļuvis arī par uzņēmuma līdzīpašnieku. Krastiņa piesaiste uzņēmumā notikusi, jo Krastiņš bija aizdevis uzņēmumam prāvu naudas summu vienas no divām Austrijas viesnīcām iegādei. Uzņēmums nav varējis naudu Krastiņam atdot, tāpēc viņš kļuvis par īpašnieku. Taču vienlaikus Gadzjus norādīja, ka neatceras, kā tieši Krastiņš kļuvis par daļu īpašnieku.

Pēc tiesā izskanējušā, lietas materiālos ir atrodams Krastiņa iesniegums par 111 uzņēmuma kapitāldaļu iegādi.

Jau ziņots, ka Vitas Zeihmanes vīram un bijušajam Rīgas mēra Gundara Bojāra padomniekam Armandam Zeihmanim apsūdzība «Daimler» krimināllietā uzrādīta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu. Pēc likumsargu domām,

Zeihmanis kopā ar citām šajā lietā iesaistītajām personām iegādājies viesnīcu Austrijā, tādā veidā atbalstot kukuļa naudas legalizēšanu.

Pašam Zeihmanim par kukuļošanu apsūdzība nav celta.

Savukārt Vitu Zeihmani prokuratūra apsūdz par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

Savulaik Gazdjus pati bijusi kapitāldaļu turētāja uzņēmumā SIA «Viesnīca Vita», kas saimniecisko darbību Latvijā neveica. Kā šodien tiesā norādīja prokurore, lietā atrodami materiāli, kas norāda, ka par vairāk nekā 200 000 latu Gadzjus iegādājusies 55 uzņēmuma SIA «Viesnīca Vita» kapitāldaļas. Vienlaikus Gadzjus neizslēdza, ka viņa kapitāldaļas iegādājusies ar aizdevuma palīdzību, taču neatcerējās, vai naudu aizņēmusies no pašas Zeihmanes.

Komentējot notikušo darījumu, lieciniece stāstīja, ka kapitāldaļas iegādātas no Zeihmanes, maksājot apsūdzētajai un parakstot līgumu par notikušo darījumu. Pēc tam darījums reģistrēts Uzņēmumu reģistrā.

Liecinieces mantiskā stāvokļa deklarācija uz 2011.gada decembri, kuru tiesā prokurore lūdza uzrādīt lieciniecei, norāda, ka arī Gadzjus aizdevusi vairāk nekā 300 000 latu SIA «Viesnīca Vita». Atbildot uz prokurores jautājumiem, lieciniece norādīja, ka tie ir bijuši vairāki aizdevumi ilgākā laika periodā, par kuriem pārsvarā noformēti aizdevuma līgumi.

Krastiņš savas kapitāldaļas pārdevis kādai ārzemju kompānijai. Kā īpašumā kapitāldaļas nokļuvušas, kad arī ārzemju uzņēmums tās pārdevis, Gadzjus neatcerējās. Viņa minēja, ka Austrijā esošā viesnīca, kas piederēja Zeihamanes Latvijā reģistrētajam uzņēmumam SIA «Viesnīca Vita», jau piecus gadus strādājusi ar zaudējumiem, tāpēc viņa bijusi pārsteigta, ka gan viņai, gan Krastiņam savas piederošās uzņēmuma kapitāldaļas ir izdevies pārdot.

Daļas pārdotas trešajam lietā apsūdzētajam Leonardam Tenim.

Gadzjus pieder uzņēmums SIA «Audaks», kas sniedzis grāmatvedības pakalpojumus ārzemju uzņēmumam. Savulaik Gadzjus bijusi SIA «Audaks» valdes locekle. Firmas juridiskajā īpašumā bija automašīna «Audi A6». Gadzjus liecināja, ka automašīna nav tikusi iegādāta firmas vajadzībām, bet gan apsūdzētajam Krastiņam. Izmantot šādu shēmu, lai Krastiņš auto pārdošanas brīdī saglabātu tiesības uz priekšnodokli, Krastiņam izmantot ieteikusi pati Gadzjus.

Krastiņš ieskaitījis naudu - 65 950 eiro - SIA «Audaks» kontā, pēc kā tajā pašā dienā naudas summa pārskaitīta «Audi» oficiālajam izplatītājam Latvijā SIA «Auto Rīga».

Tiesa krimināllietu turpinās skatīt 16.septembrī plkst.11.

Viena no apjomīgākajām lietām

Jau ziņots, ka uz apsūdzēto sola tiesā sēdušies bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks un kādreizējais SIA «Rīgas satiksme» (RS) padomes priekšsēdētāja vietnieks Leonards Tenis, cits Bojāra tā laika padomnieks uzņēmējs Armands Zeihmanis un viņa sieva Vita Zeihmane, Zviedrijā reģistrēta uzņēmuma direktors Raimonds Krastiņš, kā arī Agris Koroševskis un uzņēmējs Sergejs Zambers.

Tenis apsūdzēts par kukuļa izspiešanu, izmantojot dienesta stāvokli, kā arī apzināti un prettiesiski pieņemtu mantiska labuma kukuli lielā apmērā. Krastiņš apsūdzēts par to, ka viņš atbalstīja valsts amatpersonu kukuļa pieņemšanā lielā apmērā un kukuļa izspiešanā.

Koroševskis un Zambers arī tiek apsūdzēti par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

Kā ziņots, prokuratūra lietu tiesai nodeva 2013.gada vasaras sākumā, apstiprinot, ka saskaņā ar apsūdzību nodošanai amatpersonām kukuļos saņemti vairāk nekā pieci miljoni eiro (3,5 miljoni latu). Viens no apsūdzētajiem varētu būt piesavinājies gandrīz miljonu eiro (aptuveni 700 000 latu), kas kā kukulis bijis paredzēts nodošanai tālāk citai valsts amatpersonai.

«Daimler» kukuļošanas lieta ir viens no apjomīgākajiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktajiem kriminālprocesiem

tā pastāvēšanas vēsturē. Saistībā ar KNAB atklātajiem noziegumiem tika sākti kriminālprocesi arī vairākās ārvalstīs.

Toreiz Latvijas gadījumā kriminālprocess tika sākts uz aizdomu pamata par to, ka autoražotāja «Daimler» meitasuzņēmuma «Evo Bus» amatpersonas laikā no 2002.gada jūlija līdz 2006.gada decembrim par 117 «Mercedes Benz» autobusu iegādes nodrošināšanu, izmantojot personu un firmu starpniecību, nepamatoti paaugstinājušas iepirkuma cenu un nelikumīgi ieguvušas līdzekļus kukuļu došanai valsts amatpersonām.