/nginx/o/2018/07/16/9659511t1hfb77.jpg)
Jo augstāka tiek noteikta minimālā alga, jo lielāks risks, ka tiks likvidētas darba vietas, tādā veidā pieaug bezdarba risks, biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns. Viņš skaidroja, ka vairākās Eiropas Savienības valstīs, kur minimālās algas līmeni ekonomika nespēj nodrošināt, veidojas ļoti augsts bezdarba līmenis.
Veidojas apburtais loks
«Tas savukārt velk valsti apburtajā lokā - lai nodrošinātu bezdarbniekiem pabalstus, ir jāaizņemas vai jāpaņem vairāk naudas no atlikušajiem strādājošajiem. Aizņemšanās nevar būt bezgalīga, turklāt tā uzliek lielu slogu nākotnē. Savukārt mēģinājumi paņemt vairāk naudas no atlikušajiem strādājošajiem mazina strādājošo ienākumus un investīciju efektivitāti, kā rezultātā pieaug risks, ka tiks likvidētas jaunas darba vietas,» sacīja Leiškalns.
LDDK eksperts uzsvēra, ka tirgus ekonomikas apstākļos pamatlietas nosaka piedāvājuma un pieprasījuma līknes, kas atkarībā no kvalifikācijas pieprasītā atbildības līmeņa, darba intensitātes, ekonomikas efektivitātes un citiem faktoriem krustojas augstākā vai zemākā līmenī, kas arī ir konkrētā piedāvājuma «vērtīguma» līmenis konkrētajā tirgū.
Minimālās algas palielināšana var veicināt darba vietu likvidēšanu
«Minimālā alga ir administratīvi noteikta sliekšņa alga, kas piedāvājuma un pieprasījuma līkņu grafiku papildina ar vēl vienu līniju. Visos gadījumos, kad piedāvājuma un pieprasījuma līknes krustojas zemāk par šo līniju, darba devējam ir jāizdara izvēle - vai nu viņš saglabā šo darba vietu un piemaksā no citiem resursiem līdz valsts noteiktajam minimumam, vai likvidē šo darba vietu un meklē citu risinājumu,» stāstīja Leiškalns.
Viņš pauda uzskatu, ka nepieciešams, lai ekonomiski pamatoti pieaug visa algu skala, lai ekonomika pāriet uz augstākas pievienotās vērtības sektoriem, lai pēc iespējas pieaug vidējās algas. «Lai to panāktu, labākais līdzeklis ir darba nodokļu likmes būtisks samazinājums,» uzsvēra eksperts.
Jau ziņots, ka Labklājības ministrija (LM) rosina minimālo algu no nākamā gada 1.janvāra paaugstināt līdz 330 eiro, kas ir par desmit eiro vairāk nekā patlaban. Labklājības ministrijas speciālisti prognozē, ka ekonomisko aktivitāšu pieaugums veicinās darba samaksas pieaugumu arī šogad.
Uzklausot LM priekšlikumu par minimālās algas celšanu, Nacionālā trīspusējās sadarbības padome nolēma šo diskusiju turpināt augustā, kad būs zināmi makroekonomikas dati.
Sociālo partneru starpā nav vienprātības par minimālās algas palielināšanu - ja darba devēji uzskata, ka nav pamata palielināt minimālo algu, arodbiedrības ir pretējās domās - tā jāpalielina vēl vairāk, nekā rosina LM.
Pērn vidējā bruto darba samaksa, salīdzinot ar 2012.gadu, pieauga par 4,6% un bija 716 eiro. Salīdzinot ar 2010.gadu, pērn vidējā bruto darba samaksa bija par 13,1% lielāka.