Pētījums: Arvien vairāk cittautiešu vēlas palikt dzīvot Latvijā

Aptuveni 11 reizes sarucis to TUA īpašnieku skaits, kuri Latvijā vēlētos uzturēties ne ilgāk par vienu gadu.

Savukārt PUA īpašnieku vidū šogad Latvijā uz dzīvi vēlējās palikt 81,1%.

Pētījumā noskaidrots, ka 60% trešo valstu pilsoņu ar TUA un PUA jūtas saistīti ar Latviju. Piederības sajūtu Latvijai ietekmē uzturēšanās ilgums Latvijā un latviešu valodas mācīšanās pieredze.

Sešu gadu laikā gandrīz trīs reizes pieaudzis trešo valstu pilsoņu skaits ar TUA

- ja 2009.gadā tādu bija 8474, tad šogad - jau 23 671 persona. Pieaudzis arī trešo valstu pilsoņu skaits ar PUA - kopš 2009.gada tas palielinājies par 15 000, sasniedzot 46 669 personas.

Visvairāk cilvēku Latvijā ierodas no Krievijas (45,7%), Baltkrievijas (17,4%) un Ukrainas (11,2%).

Galvenie ierašanās iemesli ir ģimenes apvienošanās - tāds ir katra otrā iebraucēja ierašanās iemesls. Tikmēr katrs piektais Latvijā iegādājies nekustamo īpašumu, savukārt 12,1% - lai mācītos, bet nepilni 8% - lai strādātu.

Kopumā ap

59,5% iebraucēju nestrādā.

Viens no galvenajiem iemesliem tam ir latviešu valodas nezināšana - to atzina 70,5% personu. Gandrīz katram trešajam ir grūtības atrast darbu profesijā, tomēr teju katrs ceturtais Latvijā strādā sev atbilstošā profesijā. Visbiežāk iebraucēji strādā tirdzniecības, ēdināšanas un tūrisma nozarē.

Kopš 2009.gada par 25% pieaudzis to trešo valstu pilsoņu skaits, kuri kaut kad ir mācījušies latviešu valodu, sasniedzot 83,5%. Šie cilvēki norādījuši, ka ir nepieciešami bezmaksas latviešu valodas kursi, kā arī valodas prakses iespēju paplašināšana. Tāpat norādīts, ka

latviešiem ar cittautiešiem būtu jārunā latviešu valodā.

Pētījumā norādīts, ka trešo valstu valstspiederīgo ieguldījumi pieaug par aptuveni 90 miljoniem eiro gadā.