Latvijā raidītā PBK īpašnieku pārstāvis: Krievija ir tiesības uz savu pozīciju Donbasā

«Krievija kādam ir uzbrukusi? Lūk, Krievijai gan uzbrukuši zviedri, franči, vācieši. Gruzijā? Gruzīni pirmie uzbruka, to dokumenti pierāda.

Krima? Tur neviena šāviena nebija,» intervijā «Dienai» sacījis Solodovs, uzsverot, ka Krimas iedzīvotāji esot paši nobalsojuši par iekļaušanos Krievijā.

Krievijas nauda Baltijā

«Krievijai ir tiesības uz savu pozīciju tajā reģionā [Donbasā], jo tur ir ļoti daudz krievvalodīgo.

Ja viņi prasīja kādu palīdzību, Krievijai ir tiesības izlemt, kam palīdzēt, kam ne.

Citām valstīm tur jaukties iekšā, pēc manām domām, nav jēgas, jo tā būtu jaukšanās svešās lietās,» turpinājis Solodovs,

paužot viedokli, ka līdzīga Krievijas palīdzība tautiešiem Latvijā neesot gaidāma, jo «tā tak cita lieta! Latvija ir NATO. Prezidents Putins nesen teica, ka tikai vājprātīgais var uzbrukt NATO. Tas bija stingri pateikts, un tam jābūt signālam tiem, kuri grib karu vai par to runā. Tak nebūs te nekā tāda, vajag nomierināties, necelt paniku, nepostīt vidi investīcijām.»

Solodovs atzīmējis, ka BMA veiktais krievu auditorijas monitorings liecinot, ka apmēram 70% izvēlas medijus ar rietumniecisku redzējumu, un tikai 30% - ar Kremļa viedokli.

BMA valdes priekšsēdētājs iebilst pret grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kuros teikts, - ja izplatāmajā programmā ir reklāma latviešu valodā un ja reklāma paredzēta Latvijas mērķauditorijai vai tiek reklamēta prece, kuru izplata Latvijā, šādai programmai apraides atļauju izsniegs Latvijas mediju regulators - Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). «Ja esam saņēmuši apraides atļauju citur Eiropas Savienībā (ES), piemēram, Lielbritānijā, tad tagad mums būs jāsaņem atļauja Latvijā. Vispirms šāda norma ir pretrunā ar attiecīgo direktīvu, jo ierobežo brīvu programmu izplatīšanu ES. Ir jau precedenti šādas normas apstrīdēšanā tiesā. Apskatīsim - kurš to iniciējis? Tas ir skaidrs - nacionālisti. Kādiem mērķiem (pret ko)? Pret mums? Diez vai. Šobrīd arī MTG kanāli apraides atļaujas izņēmuši Lielbritānijā, tāpat kā mēs. «Lattelecom» tagad translē nišas kanālus. Viņi arī atļaujas izņēmuši citās valstīs. Tagad arī viņiem būs jāiet uz NEPLP. Jautājums - kāpēc tāda attieksme tikai pret televīzijām?» sūrojies Solodovs.

Solodovs neatbalsta sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus. «Uzskatu, ka tas nav pareizi. Pirmkārt, aplūkojot Igaunijas un Lietuvas pieredzi, reklāmas nauda, kas aiziet no sabiedriskajiem medijiem, privātajos nenonāk. Radio gadījumā tas varētu darboties. Tik labi situāciju nepārzinu, bet esmu dzirdējis, ka SWH radio un citi varētu kādu daļu iegūt. Televīzijas gadījumā apšaubu, ka, piemēram, MTG grupa varētu iegūt reklāmas naudu, kas aizplūdīs no LTV. Visticamāk, reklāmu vienkārši noņems. Tāpēc, ka reklāmas aizpildījums no iespējamā mums šobrīd ir ap 60%, MTG varētu būt 60%-70%. Kādēļ klientam jāpērk vēl reklāmas tai pašai auditorijai - neredzu pamatu. Otrkārt, tas būs slikti sabiedriskajiem kanāliem. Jebkurš menedžments, nepiedaloties biznesā, zaudē sacensības komponenti. Programmas kļūst garlaicīgas, reitingi neko neietekmē, nedarbojas stimulējošie instrumenti.»

Atbalsta LTV kanālu krievu valodā

Savukārt LTV kanālu krievu valodā Solodovs atbalsta. «Mans subjektīvais viedoklis - ar abām rokām par. Pirmkārt, kaut kādā līmenī mums vairs nekarinās visādas birkas - Kremļa roka, kāda tur kāja un tādā garā. Iedomājieties situāciju. Nu, palaidīs to krievu kanālu. Mums vairs nepiesiesies, jo nu ir no kā prasīt - kāpēc nav pietiekamas ietekmes, kāpēc slikta programma, kāpēc direktors ne tāds… Visi jautājumi plūdīs uz turieni. Tagad - kurš vainīgs? PBK. Kas jāslēdz? PBK.»

Runājot par BMA plāniem, Solodovs atzinis, ka ticis gatavots televīzijas kanāls latviešu valodā, bet izlemts, ka projektu sāks nevis Latvijas, bet Lietuvas vai Igaunijas tirgū. «Lietuvā šobrīd sākusies kaut kāda kara histērija, ka visas krievu programmas «a priori» ir ienaidnieki. Tāpēc Lietuvā esam apstājušies, bet Igaunijā plānojam sākt kanālu krievu valodā ar igauņu subtitriem. Tas būs Krievijas seriālu un šovu kanāls bez ziņām un politikas. Ja viss ies normāli, rudenī startēsim.»

Bijuši plāni veidot vai pārpirkt kādu interneta portālu, taču šobrīd šādu plānu vairs neesot. «Ja pērk ko lielu, jārēķinās ar lielu, brīžiem nereālu naudu, kaut kādus mazus es nemaz tā īsti neredzu. Sākt pašiem no nulles... būs dārgi. Ja tikai krievvalodīgo auditorijai, nebūs rentabli. Konkurēt ar «Delfiem» var, bet vēl ir «TVnet» ar «Apollo» un citi. Kopumā - vēlēšanās ir, pat biznesa plāns sagatavots. Vajadzīgs investors. Ja sāk no nulles un finansē BMA holdings, tad laikam ne.»