Bijušais VDK virsnieks: Krievi Snoudenu noskatīja jau 2007.gadā (20)

Pēc viņa teiktā, Krievijas Ārējā izlūkdienesta (SVR) aģenti, uzdodoties par diplomātiem, Honkongā pērnajā jūnijā pārliecināja Snoudenu doties uz Maskavu.

«Tā bija viltība, un viņš uzķērās,» skaidroja Karpičkovs, kuram joprojām ir kontakti Krievijas specdienestos. «Tagad krievi iegūst visu izlūkinformāciju, kas ir viņa rīcībā.»

Valdības uzdevumā strādājis ārvalstīs

ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) 2006.gadā nolīga Snoudenu, un nākamā gada sākumā viņš diplomātiskā aizsegā tika nosūtīts uz ASV misiju ANO Ženēvā.

Toreiz Snoudens bija 24 gadus vecs, un viņš «bija sistēmā».

Viņš tika nodarbināts CIP pārstāvniecībā Ženēvā.

Pats Snoudens atzinis, ka pirmo reizi par slepenu dokumentu publiskošanu iedomājies ap 2008.gadu.

2009.gada sākumā viņš aizgāja no CIP, jo viņam nebija pieņemama ASV varasiestāžu piekoptā prakse.

Pie žurnālistiem nonākusi maza daļa dokumentu

ASV valdība uzskata, ka Snoudens slepenos dokumentus sāka lejupielādēt 2013.gada vasarā, kopumā iegūstot ap 1,7 miljoniem dokumentu, no tiem aptuveni 200 000 viņš nodeva žurnālistiem.

2013.gada 20.maijā Snoudens no Havaju salām ieradās Honkongā un 9.jūnijā kļuva pazīstams visā pasaulē.

30 gadus vecais amerikānis 23.jūnijā nonāca Maskavas lidostā, kur viņam nācās pavadīt kādu laiku, jo Snoudenam nebija derīgas pases.

Karpičkovs norāda, ka Krievija nopludināja informāciju par Snoudena plānu doties uz Maskavu, lai panāktu, ka ASV anulē Snoudena pasi, ko Savienoto Valstu varasiestādes arī izdarīja 22.jūnijā.

Turklāt arī tīmekļa medija «WikiLeaks» dibinātājs

Džūljens Asanžs Snoudenam ieteicis, ka viņam «fiziski visdrošāk būtu Krievijā».

Kopš pagājušā gada 1.augusta, kad Snoudenam Krievijā tika piešķirts pagaidu patvērums, viņš dzīvojis Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) aizsardzībā.

«Viņa dzīvoklis ir īpaši aprīkots, lai nepieļautu, ka ar viņu kas notiek,» sacīja Karpičkovs. «Viņš divas reizes nedēļā tiekas ar FDD pie bagātīgi klāta galda.»

Tikmēr bijušais VDK ģenerālis Oļegs Kalugins nesen atzinis, ka «krievi ir ļoti apmierināti ar Eduarda Snoudena sniegtajām dāvanām. Viņš ar kaut ko ir aizņemts. Tā nav, ka viņš neko nedara.»

Savukārt Karpičkovs prognozē, ka Snoudens paliks Krievijā, kamēr «viņi būs no viņa visu ieguvuši».

«Viņiem būs nepieciešams laiks, lai iegūtu visu slepeno izlūkinformāciju, kas ir viņa rīcībā attiecībā uz Rietumu drošības aģentūru darbības metodēm un taktiku,» uzsver Karpičkovs.

Jau ziņots, ka ASV izsludinājušas meklēšanā Snoudenu par slepenu dokumentu publiskošanu. ASV varasiestādes viņam izvirzījušas apsūdzības spiegošanā un citos noziegumos.

Beidzas pagaidu patvēruma termiņš

Krievijas piešķirtā pagaidu patvēruma termiņš beigsies augustā.

Tikmēr Karpičkovam Latvijā celta apsūdzība pēc Kriminālkodeksa (KK) 144.panta 4.daļas - par mantas piesavināšanos lielos apmēros, pēc KK 190.panta - par dokumentu viltošanu, pēc 218.panta 1.daļas - par neatļautu ieroča nēsāšanu.

Karpičkovs tiek apsūdzēts par 232 000 ASV dolāru piesavināšanos no bankas «Olimpija» izsniegtā G-24 kredīta firmai «Kompānija Alda», kas piederēja «Pārdaugavas» grupējuma vadītājam Vladimiram Ļeskovam.

Karpičkovs atradās meklēšanā kopš 1996.gada, kad viņš aizbēga no mājas aresta. 1999.gada oktobra sākumā Karpičkovs tika aizturēts Londonā, taču Lielbritānija atteicās izdot viņu tiesāšanai Latvijā, nepaskaidrojot iemeslu.