/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/9663007t1h7732.jpg)
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers izdevumā «Der Spiegel» izteicies, ka nesaprot Grieķijas premjerministru Aleksi Cipru, kuram dotā uzticība ne vienmēr atmaksājusies ar labu.
Junkers atzīst, ka nespēj saprast Grieķijas premjeru
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tā vietā, lai sūdzētos par EK, Cipram būtu jāpasaka saviem grieķu vēlētājiem, ka EK piedāvājusi valstij investīciju programmu 35 miljardu eiro apmērā uz laika periodu no 2015.gada līdz 2020.gadam, «Der Spiegel» paziņojis Junkers.
«Ja es būtu Grieķijas premjerministrs, es teiktu, ka tie ir panākumi. Bet es neko par to nedzirdu,» norādījis EK prezidents.
Pilns Junkera raksts «Der Spiegel» tiks publicēts sestdienā.
Jau ziņots, ka pēc ceturtdien Luksemburgā notikušās eirozonas finanšu ministru sanāksmes, kas beidzās bez jebkādas vienošanās par Grieķijas parādu krīzi, pirmdien notiks eirozonas līderu ārkārtas sanāksme par situāciju Grieķijā.
Ieņemot stingrāku nostāju, Junkers «Der Spiegel» paziņojis, ka vairs neizslēdz iespēju, ka Grieķijai varētu nākties pamest eirozonu.
Viņš arī piebildis, ka Atēnas acīmredzot pārpratušas viņa lomu kompromisa meklēšanā, uzskatot, ka viņš laikam varot izburt trusi no cepures.
«Bet šis nav tas gadījums. Es vairākkārt brīdināju Cipru, ka viņš nevar paļauties uz mani, ka novērsīšu sarunu sabrukumu,» norādījis Junkers.
Grieķijas sarunas ar ES, Eiropas Centrālo banku (ECB) un SVF par pēdējo 7,2 miljardus eiro lielo maksājumu, kas varētu tikt piešķirts Atēnām starptautiskās finansiālās palīdzības ietvaros, šonedēļ izvērtušās arvien asākā vārdu apmaiņā, un amatpersonas sāka jau atklāti apspriest iespējamo Grieķijas aiziešanu no eirozonas.
Grieķijai 30.jūnijā jāatmaksā SVF 1,6 miljardi eiro, bet jūlijā un augustā vēl 6,7 miljardi ECB, un, nesaņemot pēdējo aizdevuma maksājumu, Atēnām draud reālas maksātnespējas briesmas, kas valsts palikšanu eirozonā padarīs par faktiski neiespējamu.