Aijo lamā Latviju par potenciālo Donbasa brīvprātīgo aizstāvju iebiedēšanu

Aijo uzsvēris, ka pēc atrašanās «ārkārtīgi pastiprinātā mentu kontrolē» viņam izdevies «izrauties no fašistiskā gūsta Latvijā» un caur Igaunijas, Somijas un Krievijas teritoriju aiziet uz Luhansku, iestājoties partijā «Cita Krievija».

Viņš lepojies, ka, darbojoties šajā partijā, viņš ar saviem partijas biedriem aizstāv «jauno Luhanskas Tautas Republiku no fašistiskiem Kijevas agresoriem, kuri vēlas okupēt neatkarīgās Donbasa un Luhanskas republikas un uzrīkot totalitāru vietējo iedzīvotāju genocīdu», atstāstīja Aijo.

Atrodoties Luhanskas armijā, Aijo kopā ar biedriem no Latvijas aktīvi piedalījies cīņās, pirms pamiera regulāri apšaudot Ukrainas bruņutehniku, kas mēģinājusi iekļūt viņu kontrolētajās teritorijās.

Aijo uzsvēris, ka tieši sakarā ar šādām viņa aktivitātēm Latvija nosoda Aijo, draudot «iesēdināt pat uz 10 gadiem». Viņš ir pārliecināts, ka jaunizstrādāto pantu Krimināllikumā Latvija izmanto savu «netīro mērķu» realizēšanai.

Aijo uzskata, ka Latvija negrib, lai tās iedzīvotāji brauktu aizstāvēt Donbasu, jo Latvija «ar putām uz lūpām aizstāv Ukrainas huntu, sūtot turp savus algotņus un pieprasot Eiropas Savienībai paplašināt pret Krieviju vērstās sankcijas».

Latvija ar ilgstošiem cietumsodiem iebiedē potenciālos Donbasas brīvprātīgos aizstāvjus, uzskata Aijo.

«Fašistiskā Latvija nevēlas, lai brīvprātīgie, kuri šodien atrodas Donbasā, atgrieztos pēc uzvaras pār Kijevas agresoriem,» norāda Aijo. Viņaprāt, Latvija baidās, ka kara pieredzi ieguvušie, un tādu esot ap 50 cilvēku, Latvijā izraisīs bruņotu sacelšanos.

Tomēr viņš steidz pārliecināt, ka šāds scenārijs nenotiks, jo «Latvijas režīms ir tik nespēcīgs, stulbs un neadekvāts, ka tas sabruks pats».

Aijo atkārtoti pauda, ka viņu un cīņas biedrus nevar iebiedēt un apstādināt nekāda kriminālvajāšana un cietumsodi.

Kā ziņots, sagaidot šogad spēkā stājušās izmaiņas Krimināllikumā, Drošības policija (DP) sākusi jaunu kriminālprocesu pret Austrumukrainas teroristu rindās karojošo nacionālboļševiku Benesu Aijo.

Šogad 19.februārī stājās spēkā izmaiņas Krimināllikumā, kas aizliedz prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā ārvalstīs, finansēt šādus bruņotus konfliktus, kā arī vervēt, apmācīt un nosūtīt citas personas dalībai šādos bruņotos konfliktos. Krimināllikuma izpratnē prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā ir aktīva piedalīšanās ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību vai citādi ir pretrunā ar Latvijai saistošajām starptautiskajām tiesībām.

Aijo par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā ārvalstī draud brīvības atņemšana līdz desmit gadiem. Vīrietis regulāri plašsaziņas līdzekļiem izplata informāciju par savām «dienesta gaitām» Austrumukrainā. Vēl jūnija sākumā parādījās informācija, ka viņš esot ieguvis seržanta pakāpi un iecelts par vienības vadītāja vietnieku politiskajos jautājumos.