VK strīdā ar advokātu Vonsoviču kā lieciniekus lūdz aicināt Straujumu un Lato Lapsu

Valsts kanceleja savos paskaidrojumos tiesai arī komentēja Straujumas pausto raidījumā «Panorāma», kur viņa norādījusi, ka «vēstule citur nekur nevarēja tikt nopludināta kā tikai no šejienes». Iestāde esot skaidrojusi, ka tas ir politiskas amatpersonas pausts subjektīvs skatījums, nevis uz strikti juridiskiem kritērijiem balstīts secinājums par fakta objektīvu konstatāciju. Tāpat paskaidrojumos esot norādīts, ka Straujumas paustā frāze ir tipiskas sadzīves diskusijas un viedokļa (redzējuma, vēlmju, pieņēmumu, versiju) paušanas formā un šāds kritērijs, proti, izteikums, nav pazīstams tiesiskā valstī, tādējādi neatbilst Satversmes 1.pantā iedibinātajai kārtībai par demokrātisku un tiesisku valsti Latvijā.

Kā ziņots, Vonsovičs vērsies Administratīvajā rajona tiesā pret Valsts kanceleju par iestādes faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku saistībā ar viņa iesnieguma Straujumai nopludināšanu. LETA rīcībā esošajā prasības pieteikumā advokāts ir norādījis, ka viņš aprīļa sākumā nosūtījis Straujumai adresētu iesniegumu «Par valsts interesēm kaitējošām Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes darbībām», tomēr viņam bijis liels pārsteigums, kad savu premjerministrei adresēto iesniegumu viņš ieraudzīja pilnībā publicētu portālā «Pietiek.com», bet jau nākamajā dienā izlasīja Valsts kancelejas izplatīto informāciju, ka Dreimane viņu iesūdzējusi tiesā.

Advokāts norādīja, ka faktu, ka viņa iesniegumu trešajām personām ir nodevusi tieši Valsts kanceleja, ir apstiprinājusi arī pati Straujuma, raidījumā «Panorāma» norādot, ka «vēstule citur nekur nevarēja tikt nopludināta kā tikai no šejienes». Līdz ar to advokāts tiesai lūdzis atzīt par prettiesisku Valsts kancelejas rīcību, kā arī uzlikt par pienākumu iestādei novērst Vonsovičam radītās kaitīgās sekas, tostarp atsaucot 10.aprīļa preses relīzē sniegto informāciju par viņa iesniegumu Ministru prezidentei.

Jau ziņots, ka Dreimane iesūdzējusi tiesā advokātu Vonsoviču par viņas goda un cieņas aizskaršanu par apmelojumiem, kas pausti vēstulē Ministru prezidentei. Pēc Dreimanes domām, jebkuri apgalvojumi par amatpersonām ir vērtējami nopietni, tādēļ šādus apgalvojumus izteikušai personai ir jāuzņemas atbildība par saviem izteikumiem. Dreimane norāda, ka Vonsoviča vēstulē valdības vadītājai ir paustas nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas attiecībā uz viņas profesionālo darbību. Tas graujot 20 gadu ilgā darbā valsts pārvaldē gūto reputāciju. «Arī par visiem nākamajiem līdzīga rakstura nepatiesu, aizskarošu ziņu iesniegumiem vai publikācijām neklusēšu un vērsīšos tiesā,» toreiz solīja Dreimane.

Vonsovičs vēstulē premjerministrei rakstīja, ka viņu neapmierina Dreimanes sistemātiskā un ilgstoši apzinātā rīcība, kas, pēc viņa domām, grauj Latvijas valsts prestižu. Vēstulē, kas nopludināta sociālajos tīklos, advokāts pauž, ka šāda Dreimanes rīcība valstij var radīt nevēlamas sekas. Nosodāma esot viņas rīcība - atteikšanās doties uz Satversmes aizsardzības biroju (SAB), neskatoties uz to, ka birojs nosūtījis viņai četrus uzaicinājumus. «Šis fakts pats par sevi jau ir skandāls, nemaz nerunājot par to, ka tas vien ir pamats speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam liegšanai,» teikts advokāta vēstulē. Viņaprāt, atteikšanās ierasties SAB radot pārliecību, ka viņa ļoti labi apzinās iespējamo sarunas tematu, kā arī paredz sarunas iznākumu, bet vienlaikus vēlas publiskajā telpā radīt cīnītājas par demokrātiju tēlu.

SAB šopavasar anulēja Dreimanei pielaidi valsts noslēpumam. Viņa šo lēmumu pārsūdzēja ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kurš to noraidīja. Jau pēc SAB lēmuma un arī pēc Kalnmeiera atbildes Straujuma paziņoja, ka bez pielaides valsts noslēpumam Dreimane nevar turpināt pildīt amata pienākumus.

Arī Dreimanes darba ikgadējās izvērtēšanas komisija, noslēdzot darbu, atzinusi, ka pielaides anulēšanas dēļ Dreimane nevar turpināt pildīt pašreizējos pienākumus. Komisija atzinumā fiksējusi, ka Dreimanei ir piedāvāta rotācija uz citu amatu, no kā viņa oficiāli ir atteikusies. Valsts kancelejas direktore gan norāda, ka 14.aprīlī tika izplatīta nekorekta informācija par to, ka visi komisijas locekļi pieņēmuši lēmumu, ka viņa nevar turpināt darbu kā Valsts kancelejas direktore. «Patiesībā tā bija tikai Ministru prezidentes īpaša piezīme,» skaidroja Dreimane.

Pēc ģenerālprokurora lēmuma noraidīt Dreimanes sūdzību Straujuma paziņoja, ka aicinās valdību lemt par Dreimanes atbrīvošanu no amata. Tomēr Dreimane tajā pašā dienā iesniedza atlūgumu. Pēdējo darba dienu Valsts kancelejā viņa aizvadīja piektdien, 12.jūnijā.

Jaunnedēļ plānots izsludināt atklātu konkursu uz vakanto Valsts kancelejas direktora amatu.

Dreimane valsts pārvaldē bija nostrādājusi 20 gadus.