/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/16/9669039t1ha31c.jpg)
Bijušais VDK majors Boriss Karpičkovs atklājis, ka bijušais ASV izlūkdienestu darbinieks Edvards Snoudens bijis krievu spiegu mērķis jau sešus gadus, pirms viņš sabiedrībai nopludināja slepenos amerikāņu izlūkošanas datus.
No Latvijas aizbēgušais KGB spiegs: Snoudena sāga ir krievu spiegu izlolota
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saskaņā ar Karpičkova teikto, Maskavas izlūki bijuši pārliecināti, ka tolaik Ženēvā strādājošais Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbinieks varētu piekrist sadarbībai, un 2007. gadā Krievija par viņu sastādījusi dosjē.
Taču Krievijas spiegi neesot izdarījuši gājienu līdz pat pagājušajam gadam, kad Snoudens aizbēga uz Honkongu ar 1,7 miljoniem slepenu dokumentu, ko vēlāk nopludināja medijiem.
Karpičkovs apgalvo, ka tieši Krievijas aģenti, kas izlikušies par diplomātiem, panākuši, ka Snoudens prasa patvērumu tieši Krievijā. Un, kad spiegi devušies uz tikšanos, informācija par to tika nopludināta, lai izprovocētu ASV anulēt Snoudena pasi un tādējādi viņa kustība tiktu apgrūtināta. «Tas bija triks, un Snoudens iekrita,» teica Karpičkovs.
Karpičkovs ir pārliecināts, ka Kremļa interesēs ir paturēt Snoudenu Krievijā vēl trīs gadus, lai mēģinātu no viņa izvilināt papildus slepenu informāciju. Krievus interesējot nevis slepena informācija kā tāda, bet gan tas, kā amerikāņi un briti kodē un atkodē slepenu informāciju. Par specdienestu interesi liecinot kaut vai tas, ka Snoudens izmitināts daudzdzīvokļu mājā rajonā, kuru kontrolē FDB. «Viņa dzīvokli stingri apsargā, lai nepieļautu, ka ar viņu kaut kas atgadās. Viņš ar FDB pārstāvjiem tiekas divas reizes nedēļā, ieturot kopīgas maltītes un baudot dzērienus.» Pirmie vārdi, ko Snoudens iemācījies krievu valodas slengā, bijusi «vodkas glāze» un «paģiras». «Viņš paliks Krievijā, līdz viņi būs ieguvuši, visu, ko grib.»
Krievu izlūkdienesti arī esot iedvesuši Snoudenā bailes par draudiem viņa dzīvībai un drošībai, ja viņš gadījumā Krieviju pamestu. «Snoudens nevar pamest Maskavu, pat ja gribētu, jo ir anulēta viņa Amerikas pase.»
Ženēvas norīkojuma laikā tapušais Krievijas izlūku dosjē bijis «rekrutēšanas operācijas dosjē». Snoudens tolaik ASV uzdevumā tika maskēts par diplomātu, kamēr patiesībā Šveices pilsētā nodarbojās ar CIP datordrošības sistēmu uzturēšanu.
Pats Karpičkovs 1998. gadā ar viltotu pasi no Latvijas aizbēga uz Maskavu, pēc tam, kad bija spiegojis Latvijā Krievijas labā. Vēlāk viņš no no izlūkiestādēm atvaļinājās. Savukārt tagad Karpičkovs kopā ar ģimeni ieguvis patvērumu Lielbritānijā, jo apgalvo, ka tiktu nogalināts, ja atgrieztos mājās.