KNAB sācis pārbaudi, vai Dombrovskis bijis interešu konfliktā (194)

Pārbaude sākta pēc portāla «pietiek.com» publikācijām, kurās izteiktas aizdomas par negodīgu shēmu, kā Dombrovska sievas uzņēmuma saistības no «Hipotēku bankas» nonākušas «Rietumu bankā». Ekspremjera sievai Ārijai Dombrovskai un viņa bijušās padomnieces vīram Indulim Bukanam pieder firma «Land Development», kas cēla rindu mājas Stopiņu pagastā. Krīzes laikā projekts izrādījies neveiksmīgs, un uzņēmums iestidzis parādos pret valstij piederošo «Hipotēku banku».

Kad valdība lēmusi par «Hipotēku bankas» reorganizāciju, atšķirībā no citiem kredītiem «Land Development» saistības nonākušas «Rietumu bankā». Lai arī kredītsaistības nav atlaistas, portāls apgalvojis, ka

ekspremjera bijušo padomnieci Sandru Bukani ar «Rietumu banku» saistot senas partnerattiecības

un banka esot «guvusi iespēju paklusām piedot ģimenei būtisku tās parādu daļu».

Lēmumu par «Hipotēku bankas» kredītportfeļa paketes - nekustamo īpašumu attīstītājiem izsniegtajiem kredītiem - nodalīšanu un pārdošanu «Rietumu bankai» pieņēma Ministru kabinets (MK). Valsts kancelejas preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota skaidrojusi, ka tas darīts, balstoties uz nozares ministra un piesaistīto konsultantu SIA «Superia» ieteikumu. «Tajā skaitā Ministru kabinets pieņēma lēmumu, ka, balstoties uz Finanšu ministrijas un konsultanta ieteikumu, valsts interesēs «Hipotēku un zemes bankas» komercdaļa būtu sadalāma tieši šādās paketēs ar šādu saturu. Informatīvajā ziņojumā bija iekļauta aprakstošā, skaidrojošā un pamatojošā informācija par ministrijas un konsultanta ieteikto tālākās rīcības variantu, kas savukārt lēmuma formātā tika iekļauts Ministru kabineta protokollēmumā,» teikusi Znotiņa-Znota. Lēmums tika pieņemts bez balsojuma, jo neviens no klātesošajiem Ministru kabineta locekļiem neiebilda.

«Lēmumi tika pieņemti, izvērtējot valstij kopumā finansiāli izdevīgāko risinājumu un pamatojoties uz piesaistītā konsultanta veikto analīzi.

Pircēju atlases procesā tika uzrunāti vairāk nekā 100 potenciālo pretendentu.

Svarīgākie kritēriji bija iespējami labākā cena, kā arī augsta reputācija un stabilitāte,» piebildis Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis, kurš skaidrojis, ka, pamatojoties uz Kredītiestāžu likumu, kredītiestāde nedrīkst izpaust ziņas par klientu. Līdz ar to nedz Finanšu ministrijai, nedz Ministru kabineta locekļiem neesot bijis iespējams noskaidrot komercdaļas paketēs ietilpstošo kredītu saņēmēju vārdus un kredītu nosacījumus.

Dombrovskis publikācijas dēvē par nomelnošanas kampaņu. Viņaprāt, apgalvojumiem par interešu konfliktu nav pamata, jo viņš neesot ne šā uzņēmuma īpašnieks, ne amatpersona. «No lēmuma pieņemšanas, kas skar «Hipotēku un zemes bankas» komercdaļas pārdošanu, esmu skaidri norobežojies, tas arī fiksēts valdības sēžu protokolos,» teicis politiķis.

Aicināts komentēt iespējamo atkarību no «Rietumu bankas»,

Dombrovskis uzsvēris, ka šādam apgalvojumam nav pamata.

«Kredītu ņemšana uzņēmējdarbībai ir vispārpieņemta prakse, turklāt nav pamata apšaubīt minētā uzņēmuma maksātspēju. Varat arī pavērtēt, cik daudzām amatpersonām, to ģimenes locekļiem vai arī tiem piederošiem uzņēmumiem ir kredīti - vai tāpēc ir pamats apgalvot, ka visas šīs amatpersonas ir ietekmējamā stāvoklī, tiešā atkarībā vai tamlīdzīgi?» sacījis politiķis. Dombrovskis neuzskata, ka jebkurš kredītņēmējs ir automātiski saistīts ar attiecīgo banku. Arī lēmumus par termiņuzturēšanās atļaujām tas neietekmējot: «Norma par termiņuzturēšanās atļaujām 2010.gadā tika ierosināta nevis valdībā, bet Saeimā. Saeimas vairākums šo Aināra Šlesera ierosinājumu atbalstīja, kaut gan «Jaunais laiks» balsoja pret. Kopš tā laika šis jautājums ir politiski daudz diskutēts, un pēdējās izmaiņas Imigrācijas likumā tika pieņemtas šomēnes, paredzot palielināt minimālo darījuma summu, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju, kā arī nosakot obligātas iemaksas ekonomiskās attīstības fondā. Par šīm izmaiņām vienojās visas valdību veidojošās partijas, ieskaitot Nacionālo apvienību, kas visaktīvāk diskutējusi par termiņuzturēšanās atļaujām. Šīs izmaiņas arī kā Saeimas deputāts esmu atbalstījis.»

KNAB pārstāve Laura Dūša stāstījusi, ka KNAB kompetences ietvaros sācis pārbaudi par izskanējušo informāciju. Pārbaude sākta 22.maijā.