Greizsirdība ir bīstama lieta. Tiklīdz jūs vairs to nespēsiet kontrolēt, tā var visu sabojāt. Bet kāpēc mēs kļūstam greizsirdīgi? Kāda tam jēga?
Nevēlamais monstrs – greizsirdība (12)
Ar greizsirdību, tāpat kā ar daudzām citām jūtām, mēs iepazīstamies jau agrā bērnībā – draudzenei bija smukāki mati, māsai bija vairāk pielūdzēju, brālim labākas sekmes skolā utt. Un jau toreiz bija skaidrs, ka greizsirdība ne pie kā laba nenoved. Galarezultātā visbiežāk sanāk strīds un sabojāts garastāvoklis…
Greizsirdība ir diezgan piņķerīga padarīšana. To bieži vien skaidro arī kā neuzticēšanos savam partnerim: «Kāpēc jautā, kur es biju? Tu esi greizsirdīgs? Tu man tātad neuzticies!!» Bet vai tad tā ir neuzticēšanās? Greizsirdība ir dažādu jūtu kombinācija, kuras sekas, mērķi un nodomi nav paredzami. Nē, es tomēr nesaprotu greizsirdības jēgu – varbūt kāds no jums to var izskaidrot???
Attiecībās greizsirdība var kalpot gan labiem mērķiem, gan var būt postoša. Piemēram, ja jūsu mīļotais izrāda normālas, veselīgas (nepārspīlētas un nemokošas) greizsirdības pazīmes, tas pat ir patīkami un nepārprotami liecina, ka viņu jūs ļoti interesējat. Greizsirdība ir viņa mīlestības pazīme. Iespējams jau arī, ka viņš jums uzticas tik ļoti, ka ļauj pusvakaru pavadīt citu vīriešu sabiedrībā, bet varbūt tas liecina, ka viņam būtībā ir vienalga, ar ko jūs esat kopā, un jautājums rodas – ko jūs viņam vispār nozīmējat?
Viena no sieviešu biežākajām greizsirdības pazīmēm ir pārmetums: «Kāpēc tu atkal runāji ar to sievieti?!» Taču patiesībā šai frāzei nav nekādas nozīmes, jo kāda gan vairs nozīme tam, kāpēc viņš ar viņu runāja! Nu parunāja un viss… Jūs taču arī varat iet un ar kādu parunāt – jums liekas, ka tā ir kā atspēlēšanās? Bet arī tai ir savs labums. Tikai nevajag to visu uztvert slimīgi, kā, piemēram, atriebšanās alkas vai tamlīdzīgi. Atkal jau jāatgādina, ka vīrietis nekādā gadījumā nav jūsu īpašums (un otrādi), turklāt flirtēšana (bez īpaša iemesla) ir pat veselīga – uzlabo garastāvokli, ceļ pašapziņu utt., un tikai tas, ka viņš ar kādu flirtē, nenozīmē, ka viņš nolēmis jūs pamest.
Vēl viens greizsirdības tips ir: «Es neciešu viņu! Ko viņa no sevis iedomājas?» Esiet uz brīdi reālistes. Nav svarīgi, kas jūs esat - Naomi Kempbela, Dženifera Lopesa vai Linda Leen, tik un tā kāda būs smukāka, labāka, talantīgāka par jums… Ja jūs satiekaties ar Ričardu Gīru, tad kāda satiekas ar Bredu Pitu… Tāda nu ir dzīve.
Kā jau minēju, greizsirdību mēs sākam izjust jau agrā bērnībā. Vai nekad neesat izjutusi greizsirdību, ka mamma vairāk uzmanības velta māsai vai brālim? Turklāt jūs taču tagad zināt, ka tā nebija taisnība, jo mammas savu bērnus mīl vienādi stipri (vairumā gadījumu). Tāpat arī tagad apsēdieties un padomājiet, vai jūsu greizsirdība vispār ir pamatota – vai jūs pati neapzināti nepostāt savu dzīvi?
Jums jāprot novērtēt lietas, kas ir ap jums, un jāprot novērtēt pašai sevi. Jo laimīgāka jūs būsiet savā dzīvē, jo mazāk jūs uztrauks, sadusmos un izraisīs greizsirdību citu liktenis...