Gadījumos, kad Ēriks (mans vīrs) sāk uzvesties, atļaušos teikt, kā mazs zēns, es sev jautāju – vai patiešām arī vīriešiem uznāk kādi hormonāli traucējumi, kad viņu uzvedība mainās par 180 grādiem? Vārdus «hormonālie traucējumi» lūdzu neuztvert burtiski, bet šajos brīžos, palūkojoties uz viņu no malas, nekas cits man nenāk galvā. Visnesaprotamākais, ka pēc kārtējās durvju ciršanas, trauku lidināšanas pret sienu, dūres triekšanu galdā un kliegšanu uz mani (šajā darbībā fantāzija viņam strādā vareni) jau pēc pāris stundām viss kā nebijis.
Mans mīļotais ir atgriezies... Jā, es saprotu, katram ir tiesības uz vājuma brīdi vai agresiju, bet
Esi taču vīrietis, saņemies! Vai arī pārkāp pāri savam vīrišķības etalonam un izrunājies ar mani, ja tev ir kādas problēmas! Bet nē, šķiet, Ēriks to nekad pat necentīsies darīt. Sākumā es šos pārmetumus un balss pacelšanu pret mani uztvēru ļoti personiski un centos situāciju analizēt. Manā galvā mijās visas iespējamās situācijas, kas varētu būt cēlonis viņa neadekvātajai uzvedībai.