/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/9669295t1hc1bb.jpg)
Rīgas domei, plānojot budžetu, būtu viss laikus jāapsver, jo iepriekšējo gadu uzkrājumi nav neierobežoti, secinājuši Finanšu ministrijas (FM) eksperti.
FM: Rīgas domes iepriekšējo gadu uzkrājumi nav neierobežoti (25)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rīgas domes sēdē šodien ar koalīcijas deputātu balsu vairākumu tika apstiprināti grozījumi pašvaldības šā gada budžetā,
palielinot tā deficītu līdz 50,5 miljoniem eiro jeb 6,8%.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) preses konferencē pirms domes sēdes norādīja, ka budžeta grozījumu prioritātes ir «bērni, Rīgas 1. slimnīca un pagalmi».
Savukārt FM ekspertu vērtējumā ir būtiski saprast, kas ir deficīta segšanas avots, kā arī kam papildus piešķirtie līdzekļi tiks tērēti. Ja tās ir investīcijas, Rīga iegulda attīstībā un tad tas ir pieļaujams. Taču, ja tie ir uzturēšanas izdevumi, turklāt ar ietekmi uz turpmākajiem gadiem, situācija kļūst sarežģītāka. Uzturēšanas izdevumiem nav iespējams aizņemties un tie nav vienreizēji izdevumi, bet
uzkrājumi samazinās un turpmākos gados nebūs finanšu resursu izdevumu segšanai,
skaidroja FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.
Atbilstoši normatīvajiem aktiem pašvaldības savus budžetus izstrādā patstāvīgi, un valsts iestādēm nav tiesību iejaukties budžeta plānošanas procesā. FM regulāri analizē pašvaldību budžetus un seko līdzi, lai pašvaldības neuzņemas saistības, kurām nav finansiāla seguma. Tiek analizēts, vai pašvaldībām neveidojas kavētie maksājumi vai nodokļu parādi, kas liecina, ka pašvaldībai veidojas finansiālas grūtības pildīt savas saistības.
Pašvaldībām valsts budžeta likumā ir noteikts aizņēmumu palielinājums un mērķi, kam var aizņemties, tā vistiešākajā mērā ierobežojot deficītu. Tomēr otrs deficīta segšanas avots ir iepriekšējos gados izveidotais atlikums, ko pašvaldības var tērēt pēc saviem ieskatiem. Noteikt ierobežojumus uzkrātajam finansējumam nav plānots, informē FM.
FM seko līdzi pašvaldību budžeta izpildei un analizē izdevumu struktūru.
«Diemžēl jānorāda, ka Rīgas dome pēdējos gados neveido uzkrājumus, bet tērē iepriekšējo gadu uzkrājumus,
turklāt investīcijām izmanto Valsts kases aizdevumus, kas veido būtisku deficītu, kurš ietekmē arī vispārējā valdības dienesta deficītu,» informēja Jarockis. Šie faktori tiek vērtēti, plānojot gadskārtējo valsts budžetu un vidējā termiņa ietvaru.
Kopumā vērtējot Rīgas domes izvēlēto budžeta plānošanu un izpildi, FM norāda, ka iepriekšējo gadu uzkrājumi nav neierobežoti.