Ja Valsts kancelejas (VK) direktora amatu piekritīs ieņemt kāds no valsts pārvaldes, atklāts konkurss netiks rīkots, otrdien žurnālistiem apstiprināja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Ja VK direktora amatu piekritīs ieņemt kāds no valsts pārvaldes, konkursa nebūs
Viņa norādīja, ka, ņemot vērā līdzšinējās VK direktores Elitas Dreimanes aiziešanu no amata, šobrīd ir divi rīcības virzieni. Pirmais plāns paredz uzrunāt kādu no valsts pārvaldē strādājošajiem - valsts sekretārus un iestāžu vadītājus, kuri ir sasnieguši «noteiktu līmeni». Ja kāda no uzrunātajām amatpersonām piekritīs, notiks rotācija. Savukārt otrā iespēja ir atklāta konkursa rīkošana.
«Es esmu pārdomājusi iestāžu vadītājus, valsts sekretārus, kuri varētu būt, un es uzrunāšu kādu no viņiem. Ja nebūs piekrišana, tad būs atklāts konkurss,» sacīja valdības vadītāja.
Straujuma uzsvēra, ka viņai neviens kandidāts uz VK direktora amatu nav azotē. Premjerministre uzskaitīja, ka krēsla pretendentam jābūt pieredzei uzņēmumu vai iestāžu vadīšanai, kā arī jābūt izpratnei par notiekošo VK.
Divpusējās sarunas ar iespējamajiem kandidātiem varētu notikt ceturtdien un piektdien. Gadījumā, ja uzrunātie cilvēki no piedāvājuma atteiksies, 12.jūnijā tiks izsludināts atklāts konkurss. Straujuma pieļāva, ka pieteikšanās termiņš varētu būt divas nedēļas un tikpat ilgs laiks arī pieteikumu izvērtēšanai.
Jau vēstīts, ka Dreimane pirmdien iesniegusi atlūgumu un darbu Valsts kancelejas direktores amatā pametīs no 12.jūnija.
SAB birojs aprīlī Dreimanei anulēja pielaidi valsts noslēpumam. Dreimane lēmumu pārsūdzēja Ģenerālprokuratūrā. Pēc vairāk nekā mēneša ilgas izvērtēšanas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers paziņoja, ka lēmumu par pielaides anulēšanu nav pamata mainīt.
Iepriekš izskanējis, ka pielaide Dreimanei atņemta saistībā ar informācijas noplūdināšanu no Valsts kancelejas.