Katrīna Kalnozola un viņas modes ambīcijas (10)

- Katrīna, vai vēlaties ar savu kolekciju paveikt ko grandiozu, pretendējot uz Uļjanas Sergejenko veiksmes stāsta latvisko versiju, vai tomēr ambīcijas nav tik augstas un mērķauditorija ir mūsu pašu tautieši?

К.K. - Pamats un bāzes vieta kolekciju izveidei būs Latvija, bet plāns ir virzīties arī ārpus Latvijas, jo pēc pieredzes modes pasaulē izprotu to, ka pieprasījums pēc jauniem un patiesi unikāliem dizaineriem ir grandiozs. Cilvēki aizvien vairāk cenšas papildināt savu garderobi ar ko īpašu, vēl neredzētu. Taču ar laiku pārsteigt kļūst arvien grūtāk un pienāk brīdis, kad atgriežamies pie saviem pirmsākumiem.

Šobrīd modē ir grezni rokdarbi, izsmalcinātas izšūšanas tehnikas – domāju, ka šī «nodiktētā» tendence man palīdzēs būt publikas saprastai, taču pamazām sagatavot to savai galvenajai idejai – latviskā gara izpausmei apģērbu elementos.

- Vai varētu būt, ka mīlestība pret īsteni latvisko sakņojas jūsu ģimenes piekoptajās tradīcijās un jūs, līdzīgi savam tēvam, vēlaties atdzīvināt patriotisma garu, vienīgi citādākā veidā – caur modi?

K.K. - Esmu māksliniece, un, protams, mans izpausmes veids ir mode, caur kuru strāvojas patriotisms un mīlestība pret savu zemi un kultūru. Latviskums veidojas mūsos pašos individuāli, šo piederību visam latviskajam un Latvijai jo spēcīgi izjutu, dzīvojot ārzemēs. Jo tālāk biju no Latvijas, jo vairāk apzinājos savu identitāti - ka esmu latviete un manas mājas ir šī brīnišķīgi skaistā zeme. Latvija ir vieta, kur jūtos harmonijā ar sevi. Esmu izpētījusi senos rakstus un varētu teikt, ka tā ir vienīgā man tuvā ticība, jo šīs zīmes ir izmantojuši mūsu senči dažādos dzīves apstākļos. Arī es aizvien vairāk sāku izmantot senās zīmes ikdienā, ievijot tās kolekcijā. Līdzīgi ir ar diētu, vislabākā pārtika latviešiem ir tā, kas mūsu zemē augusi, pie kuras mūsu gēni ir pieraduši, ko mūsu senči ir ēduši, tādā veidā esam harmonijā ar savu ķermeni.

- Vai tie būs mūsdienīgi apģērbi, kas atšķaidīti ar latviskuma notīm? Kur smeļaties iedvesmu?

K.K. - Kolekcija būs ļoti sievišķīga, aktuāla modes tendenču ziņā, taču caur to vīsies latviskas noskaņas un zīmes, katrai zīmju kombinācijai ir savs skaidrojums. Esmu skrupulozi pētījusi seno latviešu tradīcijas, tērpus, studiju laikā esmu apguvusi pasaules modes vēsturi un tamlīdzīgi. Ir jāiedvesmojas no vismazākajām lietiņām apkārt, tās var būt tās visskaistākās un informācijas bagātākās. Nesen pienāca tas brīdis, kad bija šī informācija un iedvesma tik daudz uzkrājusies, ka sevī vairs nenoturēju un sāku radīt kolekciju, ko biju savā prātā jau no mazotnes lolojusi. Kopumā mana kolekcija ir visas savas pieredzes un uzkrātās informācijas izpausme. Tās prezentācija būs vasarā, vēl ir palikušas tikai nelielas detaļas, kas jāpabeidz. Visu kolekciju pēc skates arī varēs vērot interneta vidē.

- Vai ir kāds no vietējiem personāžiem, ko apbrīnojat?

- Kā, jūsuprāt, pietrūkst mūsu Latvijas meitenēm stila ziņā?Valda uzskats, ka Baltijas valstu iedzīvotāji kultūriski ir pretrunā paši ar sevi... No vienas puses mūs rauj vēl dzīvais pēcpadomju maksimālisms, no otras – rietumu diktatūra... Varbūt mūsu savdabība un vizītkarte ir tieši šo pretstatu apvienojums? Uz ko vajadzētu likt akcentu, lai parādītu sevi pasaulei, bet vienlaikus – tiktu saprasti?

K.K. - Latvijā šī modes izpratne nav īsti nostabilizējusies, latvieši tiešām cenšas nedaudz paņemt no jaunākajām modes tendencēm pasaulē, nedaudz no vecā. Nav tādas kopējas unikālas stila izjūtas, ar ko mēs varētu izcelties uz citu fona. Lielākais iemesls ir tas, ka mēs vienmēr esam vadīti un kā brīva neatkarīgi domājoša valsts esam pastāvējuši ļoti īsu laiku, kas arī atspoguļojas modes pasaulē, nav nacionālās identitātes. Ir jāpārstāj domāt, ko apkārtējie teiks. Taču man ļoti patīk, ka sievietes Latvijā akcentē savu sievišķību, tā noteikti ir mūsu un pārējo pēcpadomju valstu odziņa uz citu valstu fona.

- Abstrahēsimies no augstām lietām... Jūsu garderobes must have šajā sezonā?

K.K. - Šajā sezonā tās noteikti ir laiviņas dažādās spilgtās krāsās un svārki pāri celim, mini un maxi vairs manā garderobē nav tik aktuāli.

- Vietas Latvijā, kur sirds bieži mēdz klejot?

K.K. - Manai sirdij tuvākā vieta ir Jūrmala, jo tur uzaugu, vienmēr dodos turp pēc miera un lai izvēdinātu galvu. Jūras šalkoņa un gaiss spēj mani ieaijāt. Miera ielā ir vairākas kafejnīcas, kur man patīk vientulībā grāmatu palasīt vai pastrādāt, un, protams, kaimiņos esošā Vīna Studija ir kā otrās mājas, kur labprāt ik pa laikam iemalkoju glāzi vīna. Ļoti patīk ar velosipēdu apbraukāt Latviju un palikt kādā no atjaunotajām muižām, kuru tagad ir tik daudz un katra ir unikāla savā veidā, sniedzot iespēju atgriezties senākos laikos un vienlaikus izbaudīt skaisto dabu apkārt.