EP vēlēšanu priekšvakarā Grieķijā notiek pašvaldību vēlēšanas

«Lai gan šīm vēlēšanām piemīt vietējās īpatnības, būtībā tās ir mērošanās spēkiem starp tiem, kuri piecieš valdības politiku, un tiem, kuri vēlas izteikt protestu,» atzīst Marka institūta politikas analītiķis Tomass Gerakis.

Četrus gadus ilgusī krīze un ekonomikas lejupslīde, kas turpinās jau sešus gadus, ievērojami iedragājušas kreisi centriskās Panhelēnisma sociālistu kustības (PASOK) un konservatīvās partijas «Jaunā demokrātija» pozīcijas, lai gan abas partijas pēdējos 40 gadus pilnībā dominēja Grieķijas politikā.

Valdībai pastāvīgi īstenojot starptautisko aizdevēju uzspiestos taupības pasākumus, valdošās koalīcijas vairākums parlamentā ir sarucis līdz minimumam, un tā šobrīd no 300 deputātu balsīm kontrolē vairs 152.

Premjerministrs Antonis Samars, kas pārstāv konservatīvos, gan apgalvo, ka valsts beidzot sākusi izķepuroties no krīzes bedres un ekonomikas atlabšana teju teju sāksies un neprasīs vairs jaunus upurus.

«Grūtības ir pāri, tagad ceļš ved vienīgi augšup,» uzrunājot savas partijas pārstāvjus parlamentā, pagājušajā nedēļā paziņoja premjers.

Tiek prognozēts, ka 2014.gadā Grieķijas tautsaimniecība beidzot piedzīvos nelielu izaugsmi, un sāpīgās fiskālās reformas, kas īstenotas, pakļaujoties Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prasībām, šķiet, beidzos sākušas atmaksāties.

Taču tas panākts par augstu cenu - bezdarbs sasniedzis rekordaugstu līmeni, arvien lielāks skaits pilsoņu nonāk nabadzībā un valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) kopumā sarucis par 25%.

Tāpēc vēlētāji sākuši pieslieties partijām, kuras iestājušās pret nepopulārajiem taupības pasākumiem, un vislielāko labumu no tā guvusi galēji kreisā partija «Syriza», kas solījusi atcelt daudzas no pēdējo četru gadu laikā īstenotajām reformām.

«Syriza» cer uz lieliem panākumiem EP vēlēšanās, kuras tās līderis Aleksis Ciprs pasludinājis par «referendumu» pret taupības politiku.

Taču analītiķi norāda, ka kreisie ekstrēmisti ir gatavi cīņai arī par uzvaru vairākās no svarīgākajām Grieķijas pašvaldībām, tostarp par Atēnu mēra un Atikas reģiona gubernatora krēsliem.

«Galvenais «Syriza» mērķis ir, lai viņu kandidāte uz Atikas gubernatora amatu Rena Duru uzvarētu pašreizējo gubernatoru Janni Sguru,» kurš pārstāv sociālistus, atzīst politikas analītiķis Ilias Nikolapuls.

Panākumi EP vēlēšanās un uzvara Atēnās ļaus «Syriza» pasludināt valdības sakāvi, uzskata Nikolapuls.

Arī pats Ciprs atzinis, ka gadījumā, ja 25.maijā, kad līdz ar EP vēlēšanām notiks pašvaldību vēlēšanu otrā kārta, kritīs Atēnu mērs, 26.maijā būs jāaiziet arī valdībai.

Neskatoties uz to, ka pret galēji labējās partijas «Zelta rītausma» līderiem uzsākta tiesiskā vajāšana par dalību noziedzīgā organizācijā, gan pašvaldību, gan EP vēlēšanās startē arī neonacisti, un viņu partijas pārstāvis Iliass Kasidiaris arī pretendē uz Atēnu mēra vietu.

Aptaujas liecina, ka kopumā municipālo vēlēšanu pirmajā kārtā «Zelta rītausma» var cerēt uz 12% balsu, ierindojoties ceturtajā vietā.

Pašvaldību vēlēšanās grieķiem jāizraugās 325 municipalitāšu mēri, kā arī 13 reģionu gubernatori.

Tiesības doties pie balsošanas urnām ir aptuveni desmit miljoniem grieķu. Lai gan balsošana Grieķijā ir obligāta, pēdējā laikā varasiestādes vairs neuzrauga šīs normas ievērošanu.