Taču tas panākts par augstu cenu - bezdarbs sasniedzis rekordaugstu līmeni, arvien lielāks skaits pilsoņu nonāk nabadzībā un valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) kopumā sarucis par 25%.
Tāpēc vēlētāji sākuši pieslieties partijām, kuras iestājušās pret nepopulārajiem taupības pasākumiem, un vislielāko labumu no tā guvusi galēji kreisā partija «Syriza», kas solījusi atcelt daudzas no pēdējo četru gadu laikā īstenotajām reformām.
«Syriza» cer uz lieliem panākumiem EP vēlēšanās, kuras tās līderis Aleksis Ciprs pasludinājis par «referendumu» pret taupības politiku.
Taču analītiķi norāda, ka kreisie ekstrēmisti ir gatavi cīņai arī par uzvaru vairākās no svarīgākajām Grieķijas pašvaldībām, tostarp par Atēnu mēra un Atikas reģiona gubernatora krēsliem.
«Galvenais «Syriza» mērķis ir, lai viņu kandidāte uz Atikas gubernatora amatu Rena Duru uzvarētu pašreizējo gubernatoru Janni Sguru,» kurš pārstāv sociālistus, atzīst politikas analītiķis Ilias Nikolapuls.
Panākumi EP vēlēšanās un uzvara Atēnās ļaus «Syriza» pasludināt valdības sakāvi, uzskata Nikolapuls.
Arī pats Ciprs atzinis, ka gadījumā, ja 25.maijā, kad līdz ar EP vēlēšanām notiks pašvaldību vēlēšanu otrā kārta, kritīs Atēnu mērs, 26.maijā būs jāaiziet arī valdībai.
Neskatoties uz to, ka pret galēji labējās partijas «Zelta rītausma» līderiem uzsākta tiesiskā vajāšana par dalību noziedzīgā organizācijā, gan pašvaldību, gan EP vēlēšanās startē arī neonacisti, un viņu partijas pārstāvis Iliass Kasidiaris arī pretendē uz Atēnu mēra vietu.
Aptaujas liecina, ka kopumā municipālo vēlēšanu pirmajā kārtā «Zelta rītausma» var cerēt uz 12% balsu, ierindojoties ceturtajā vietā.
Pašvaldību vēlēšanās grieķiem jāizraugās 325 municipalitāšu mēri, kā arī 13 reģionu gubernatori.
Tiesības doties pie balsošanas urnām ir aptuveni desmit miljoniem grieķu. Lai gan balsošana Grieķijā ir obligāta, pēdējā laikā varasiestādes vairs neuzrauga šīs normas ievērošanu.