Latvijā iedzīvotāju skaits nokrities zem 2 miljoniem

Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā (par 0,6 tūkstošiem). Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgales reģionā – par 4,7 tūkstošiem.

Iedzīvotāju skaits Kurzemē samazinājās par 3,3 tūkstošiem, Vidzemē – par 2,9 tūkstošiem un Zemgalē - par 2,7 tūkstošiem. Iedzīvotāju skaits saruka visās republikas pilsētās, visvairāk – Rīgā (par 2361 cilvēku), Daugavpilī (968), Liepājā (801), bet vismazāk – Jūrmalā (104).

Pērn tikai 12 no 110 valsts novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un tie visi ir Pierīgas reģiona novadi, liecina CSP apkopotie dati. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes (par 793 cilvēkiem vairāk), Ķekavas (295), Siguldas (205), Salaspils (120), Ikšķiles (140), Babītes (170) un Ādažu (176) novadā. Neliels iedzīvotāju skaita pieaugums (līdz 50 cilvēkiem) bija arī Garkalnes, Baldones, Stopiņu, Carnikavas un Sējas novadā. No minētajiem novadiem pozitīvs migrācijas saldo bija 11 novados, bet pozitīvs dabiskais pieaugums deviņos novados.

Aizvadītajā gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8,7 tūkstošiem (2013. gadā – 14,2 tūkstoši), un dabiskās kustības rezultātā – par 6,7 tūkstošiem (2013.gadā – 8,1 tūkstoši). No citām valstīm ieradās 10,3 tūkstoši (par 2,1 tūkstošiem vairāk nekā 2013.gadā), no tiem 65% bija Latvijas iedzīvotāji, kuri atgriezās Latvijā. Salīdzinot ar 2013.gadu, emigrantu skaits samazinājās par 3,5 tūkstošiem (2014.gadā emigrēja 19,0 tūkstoši).

Nelielā dzimstības pieauguma rezultātā bērnu un jauniešu skaits (līdz 14 gadu vecumam) pieaudzis par vairāk nekā 3,3 tūkstošiem, v

eidojot 15,0% no iedzīvotāju kopskaita 2015.gada sākumā (2014.gada sākumā – 14,7%). Arī iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma (62 gadi un vairāk), pieauga par 1,7 tūkstošiem. To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 22,7% 2014.gada sākumā līdz 23,0% 2015.gada sākumā. Jāatzīmē, ka 2014.gadā galvenokārt emigrācijas dēļ darbspējīgo iedzīvotāju skaits turpināja samazināties – par 20,4 tūkstošiem jeb 1,6%.

Aizvadītajā gadā Latvijā piedzima 21,8 tūkstoši, bet nomira 28,5 tūkstoši cilvēku.

Jau trīs gadus pēc kārtas Latvijā vērojams dzimstības kāpums. Dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotāju pieauga no 9,1 2011.gadā līdz 10,9 – 2014.gadā. Mirstība saglabājās iepriekšējā gada līmenī – 14,3 mirušie uz 1000 iedzīvotāju. Pagājušajā gadā turpināja samazināties zīdaiņu mirstība – miruši 83 bērni pirmajā dzīves gadā. Ja 2011.gadā Latvijā bija 6,6 mirušie zīdaiņi uz 1000 dzīvi dzimušo, tad 2014. gadā to skaits sarucis līdz 3,8, norāda CSP.

Sarucis visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits

Pagājušajā gadā turpinoties iedzīvotāju skaita samazinājuma tendencei, sarucis arī visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Visvairāk - par 2,1% - samazinājies poļu tautības iedzīvotāju skaits, kam seko baltkrievi - par 2%, krievi - par 1,5% un latvieši - par 0,4%.

Vienlaikus latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, pieaudzis no 61,4% 2014.gada sākumā līdz 61,6% šā gada sākumā.

Saskaņā ar CSP aplēsēm par iedzīvotāju etnisko sastāvu šā gada sākumā no iedzīvotāju kopējā skaita latvieši bija 61,6%, krievi - 25,8%, baltkrievi - 3,4%, ukraiņi - 2,3%, poļi - 2,1%, savukārt 4,8% bijuši citu tautību iedzīvotāji.