/nginx/o/2018/07/16/9675295t1h7840.jpg)
Magnijs ir organismam svarīga minerālviela, kas regulē šūnu membrānu stabilitāti, neiromuskulārās, sirds un asinsvadu, imūnās un hormonālās funkcijas, un tas ir svarīgs kofaktors vairāk nekā 325 enzimātiskās reakcijās. Magnija trūkums var izraisīt izmaiņas kuņģa un zarnu trakta, sirds un asinsvadu sistēmā, kā arī neiromuskulāro funkciju darbībā.
Magnija «bilance» organismā
Mg2+ uzņemšana
ar pārtiku (uzsūkšanās: 30 – 70%)
Mg2+ izvadīšana
Nieres - apm.100 mg/dn
Sviedri
Mg2+ sadale organismā
60% kaulos
39% šūnās
1% starpšūnu šķidrumā un asins serumā
Magnija deficīta iemesli
Nepietiekama uzņemšana: diētas, nesabalansēts uzturs, pārtika ar zemu uzturvērtību
Paaugstināts patēriņš: alkoholisms, laksatīvo līdzekļu pastiprināta lietošana, diurētiķu un digitālo līdzekļu terapija, fiziskās aktivitātes
Pazemināta uzsūkšanās (malabsorbcija): kuņģa zarnu trakta saslimšanas (celiakija)
Fiziskās aktivitātes var palielināt magnija patēriņu, jo fizisko aktivitāšu laikā mainās magnija daudzums asinīs, bez tam tas tiek pastiprināti izvadīts no organisma ar sviedriem un urīnu, ko vēl pastiprina nepareizs ēšanas režīms ar nepietiekamu magnija daudzumu uzturā.
Kostilas grupa ziņo, ka, intensīvi trenējoties karstā laikā, sportisti var zaudēt 2,8 L/h sviedru, izdaloties no 18 līdz 60 mg magnija uz litru, kas sastāda 5 līdz 20% no ieteicamā magnija daudzuma dienā.
Magnija deficīta simptomi
Normāla Mg koncentrācija asins plazmā ir 0,8-1,0 mmol/l. Ja Mg līmenis krīt zem 0,7 mmol/l - parādās magnija trūkuma simptomātika:
Galvassāpes, reibonis, apmulsums, vāja koncentrēšanās, nervozitāte, migrēna;
Hronisks nogurums;
Krampji sejas, kakla, plecu muskuļos; Ikru muskulatūras krampji;
Kāju pēdu un pirkstu nejūtīgums un tirpšana;
Sirds aritmijas;
Gastrointestinālie krampji, slikta dūša, vemšana, caurejas;
Dzemdes un urīnizvadsistēmas krampji;
Roku tirpšana un nejūtīgums
Muskuļu krampji un magnijs
Viljamsona grupa izvērtēja, kāda saikne ir starp magnija līmeni serumā pirms un pēc 100 jūdžu velobrauciena un bieži pēc tam novērotajiem muskuļu krampjiem.
Pētījumā piedalījās 109 trenēti riteņbraucēji. Magnija līmenis serumā tika noteikts tieši pirms un tūlīt pēc velobrauciena
46% riteņbraucēju tika novēroti muskuļu krampji
Vidējais magnija līmeņa samazinājums serumā sportistiem ar krampjiem – 0,29 mg/dl
Vidējais magnija līmeņa samazinājums serumā sportistiem bez krampjiem – 0,19 mg/dl (p<0,05)
Magnija līmeņa samazināšanos serumā var saistīt ar tā nonākšanu sarkanajās asins šūnās un ar svīšanu un/vai tā izvadīšanu caur urīnu
Magnija trūkums var būt pilnīgi pietiekams iemesls lai sāktos novirzes nervu vai neiromuskulāro audu membrānu potenciālos, ietekmējot nātrija/kālija pārsūknēšanos šajās vietās un izraisot izmaiņas membrānu miera potenciālā un repolarizācijā.
Magnija devas sportistiem
Tiem, kuri ar sportu nodarbojas intensīvi, ieteicams uzņem 6 līdz 10 mg magnija uz vienu ķermeņa kilogramu dienā (Bolh C. and Volpe S., 2002).
SECINĀJUMI – nepieciešamība pēc magnija pieaug -
Pie fiziskās un garīgās slodzes
Strādājošiem stresa apstākļos
Sportistiem
Pie dažādām diētām
* Šis ir apmaksāts reklāmas raksts!