Atklāj, kā tapa līgums ar «Ryanair» (88)

Šlesers izteicis piedāvājumu par vienotās maksas ietveršanu

Kā raksta portāls, tieši Šlesers bijis tas, kurš «Ryanair» izteicis piedāvājumu par vienotās maksas ietveršanu līgumā, liecina vairāki lietas materiālos atrodamie epasti, ar kuriem Šlesers un «Ryanair» vadība apmainījušies no 2003. gada vasaras līdz 2004. gada pavasarim.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēlāk bez sekmēm izmeklēja valstij neizdevīgā līguma noslēgšanas apstākļus un Šlesera lomu tajā. Šlesera pozīcija vienmēr bijusi, ka līgums, lai arī garantēja zemas apkalpošanas izmaksas «Ryanair» reisiem lidostā «Rīga», patiesībā nesa ieguvumus Latvijas ekonomikai, palielinot pasažieru plūsmu un attīstot tūrismu.

Balstoties gan bijušo un esošo amatpersonu liecībās, gan iepriekš nepubliskotos e-pastos starp tālaika satiksmes ministra Šlesera politisko biroju, Īrijas zemo cenu lidsabiedrības «Ryanair» un lidostu, Latvijas puses advokāti šķīrējtiesā uzstājuši, ka

lidostas valde pretojusies līguma ar «Ryanair» parakstīšanai, jo tas novestu pie zaudējumiem.

Lidosta zaudē tiesā

Šķīrējtiesa tam principā piekritusi, secinot, ka tieši Šlesers, nevis lidostas vadība bija dzinējspēks aiz līguma noslēgšanas. Tomēr tas nav ietekmējis šķīrējtiesas lēmumu, ka līgums ir spēkā un tas interpretējams par labu «Ryanair».

Lidostas pozīcija šķīrējtiesā bijusi, ka

personiski «Šlesers vadījis sarunas par līguma nosacījumiem un licis lidostai to parakstīt».

Tā kā Satiksmes ministrija (SM) ir lidostas valstij piederošo kapitāldaļu turētāja, tai gan juridiski, gan praktiski bijusi izšķiroša ietekme uz lidostu, lai tā pieņemtu nosacījumus, par kuriem vienojās «Ryanair» un Šlesers. Lidostas vadībai 2004. gadā nav bijis citu izvēles iespēju kā vienīgi izpildīt Satiksmes ministrijas kā kapitāldaļu turētāja rīkojumus.

Andis Damlics, kurš gan šobrīd, gan 2004. gadā, laikā, kad tika sagatavots un parakstīts līgums ar «Ryanair», bija lidostas valdes loceklis, Londonas šķīrējtiesā liecinājis, ka Šlesers bijis tieši iesaistīts sarunās ar Ryanair un lidostas vadība pretojusies vairākiem nosacījumiem.

2004. gada pavasarī vai agrā vasarā no satiksmes ministra Šlesera biroja lidostai nosūtīts «Ryanair» sagatavots līguma projekts, dodot politisku uzdevumu lidostai to parakstīt. Pēc līguma projekta saņemšanas notikusi sanāksme, kurā piedalījies Šlesers, lidostas vadība un «Ryanair» administratīvais direktors Davids O`Braiens, un tajā panākta vienošanās par vairākiem grozījumiem līguma nosacījumos. Tomēr, kad pēc šīs abu līgumslēdzēju pušu un SM politiskās vadības tikšanās lidosta saņēmusi jauno līguma projektu, izrādījies, ka tajā nav ietverts neviens no šiem grozījumiem un jaunais līgums ne ar ko nav atšķīries no sākotnējā.

Šķīrējtiesas procesā figurē epasta sarakste starp lidostas valdes locekli Damlicu un «Ryanair» menedžeri Deividu Ašeru, kas notikusi laikā no 2004. gada 9. līdz 15. jūlijam. Sarakstē lidosta pauž bažas, ka līguma projektā iekļauti arī aeronavigācijas pakalpojumi termināļu zonā. Tas sadusmo «Ryanair», un 22. aprīlī tās pārstāvis Ašers raksta lidostas vadībai, epasta vēstules saņēmējiem pievienojot arī ministra Šlesera epasta adresi un norādot, ka «pēdējais «Ryanair» nosūtītais dokuments pilnībā neatspoguļo vienošanos, kāda panākta 7. jūlijā, tiekoties Šlesera birojā».

Tieši aeronavigācijas pakalpojumu izmaksu iekļaušana kopējā cenā, ko «Ryanair» maksā lidostai, ir galvenais šķīrējtiesas procesa strīdus ābols, un lidsabiedrības parāds par tiem veido lidostas iespējamos zaudējumus vismaz 2 miljonu eiro apmērā.

No šķīrējtiesas procesā uzpeldējušajiem dokumentārajiem pierādījumiem izriet, ka šo izmaksu iekļaušana kopējā maksā panākta politiski ar Šlesera iejaukšanos,

lidostas vadībai tam pretojoties.

Šlesers sarunās esot spēlējis aktīvu lomu

Londonas šķīrējtiesa secinājusi, ka Šlesera iesaiste līguma nosacījumu apspriešanā un lidostas vadības pretošanās tiem parāda, ka SM vadība bijusi «vairāk nekā tikai vērotājs». Ir pietiekami pierādījumi, ka Šlesers sarunās spēlēja ļoti aktīvu lomu, secina tiesa.

«Ryanair» menedžments tiesā centies atspēkot lidostas pozīciju, ka tā līgumu nav parakstījusi pēc savas brīvas gribas. «Ryanair» pārstāvji centušies mazināt iespaidu par Šlesera ietekmi uz līgumu – ministra aktīvā iesaistīšanās tikai atspoguļojusi politiķu kopējo vēlmi tikt asociētiem ar šo nozīmīgo biznesa vienošanos, lai no tā sev gūtu politiskus punktus.

Lidostas pozīcija tiesā turpretī bijusi, ka Šlesers vadījis tās lēmumus un viņa loma līguma noslēgšanā nav bijusi tikai koordinējoša.

Satiksmes ministra Šlesera politiskais birojs koordinējis arī līguma grozījumus 2007. gada rudenī.Tādējādi 2007. gada 10. decembrī attiecībā pret citām lidsabiedrībām jau tā netaisnīgais līgums tika izgrozīts vēl vairāk par labu «Ryanair», nosakot, ka lidostai jāsedz starpība, ja faktiskās «Ryanair» apkalpošanas izmaksas pārsniedz jau tā zemo 4,5 eiro maksu par pasažieri.