Bin Ladens slēptuvē lasījis Čomski un literatūru par ASV militāro stratēģiju

Kā ziņots, ASV izlūkdienesti trešdien atslepenoja apmēram 100 dokumentus, kuri tika iegūti 2011.gada maija operācijā, kuras laikā bin Ladens tika likvidēts.

Bin Ladena lasāmviela galvenokārt bijusi saistīta ar interesi izprast ASV ārpolitiku un militāro stratēģiju. Par to liecina Vudvarda «Obamas kari» un grāmata par ASV iesaisti Vjetnamā, kā arī grāmata par ASV armijas un Centrālās izlūkošanas pārvaldes darbībām pēc Otrā pasaules kara. Bin Ladenam bijušas arī desmitiem domnīcu publikāciju un žurnāla «Foreign Policy» numuri.

Redzams, ka bin Ladenu noteikti interesēja arī tas, ko viņa ienaidnieki ASV zina par viņu un «Al Qaeda».

Bin Ladena rīcībā bija ASV valdības pasūtītais ziņojums par 11.septembra un citiem teroraktiem, apsūdzības aizdomās turētajiem teroristiem un Kongresa ziņojumi par teroristu grupējumu.

Dokumentu klāstā ietilpst arī ASV armijas un jūras spēku stratēģiju vadlīnijas, kā arī partizānu cīņu pamācības.

Tāpat atrastas desmitiem grāmatu angļu valodā, kurās aprakstītas dažādas sazvērestības teorijas, tostarp apgalvojumi, ka 11.septembra uzbrukumus, kuros gāja bojā gandrīz 3000 cilvēki, sarīkojuši paši amerikāņi, nevis «Al Qaeda».

Apmēram 19 publikācijas bijušas veltītas Francijai, un atrastas arī piezīmes par Vācijas ekonomiku.

Citas grāmatas, visticamāk, izmantojuši pārējie slēpnī dzīvojošie cilvēki, piemēram, videospēles «Delta Force Extreme 2» lietošanas pamācību, no Ginesa pasaules rekordu grāmatas bērniem izkopētas lapas un arābu kaligrāfijas darba burtnīcu.

Starp atslepenotajiem dokumentiem ir arī bin Ladena vēstules ģimenes locekļiem un līdzgaitniekiem, kā arī paziņojumi par demonstrācijām pret Ēģiptes valdību, kariem Afganistānā un Irākā un citiem aktuālajiem notikumiem.

Vēstules atklāj, ka bin Ladens turpināja domāt par uzbrukumu gatavošanu mērķiem ASV un citās rietumvalstīs.

«Mēs gribam cīnīties, lai ienaidnieks izbeigtu savu agresiju pret mums, kas var notikt, ja Dievs gribēs, cīnoties pret ASV, neticīgo līderi,» rakstīja terorists.

Viņš izteica nožēlu par neveiksmīgiem uzbrukumiem Krievijā, Lielbritānijā un Dānijā, atzīstot, ka «neveicās un Dievs nebija mūsu pusē».

ASV prezidents Baraks Obama aicinājis izlūkdienestus pārskatīt dokumentus, kurus varētu atslepenot, lai pildītu solījumu palielināt viņu darba caurskatāmību.

Nacionālās izlūkošanas direktora birojs paziņojis, ka tiks izvērtēta vēl simtiem dokumentu atslepenošana.

«Visi dokumenti, kuru atklāšana nekaitēs operācijām, kas tiek turpinātas pret «Al Qaeda» vai viņu sabiedrotajiem, tiks atslepenoti,» vēsta birojs.