Vairāk nekā trīs nedēļas pēc prāmja katastrofas Dienvidkorejas dienvidu piekrastē ir apstiprināta 275 cilvēku nāve, bet vēl 25 cilvēki tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem, lai gan pieaug bažas, ka daļu no pazudušajiem tā arī varētu nekad neatrast.
Dienvidkorejas prāmja katastrofas upuru skaits sasniedz 275
Par to liecina Dienvidkorejas valdības katastrofu novēršanas centra sestdien paziņotie jaunākie dati par upuru skaitu.
Iepriekš tika ziņots par 260 bojāgājušajiem.
Kopš katastrofas ūdenslīdēju komandas ir strādājušas sarežģītos un brīžiem bīstamos apstākļos, cenšoties piekļūt cilvēku mirstīgajām atliekām, kas atrodas 40 metru dziļumā nogrimušajā kuģī.
Divu cilvēku mirstīgās atliekas ir atrastas divu un četru kilometru attālumā no kuģa, kas rada bažas, ka, neskatoties uz norobežojumiem, līķi var būt ieskaloti atklātā jūrā.
6825 reģistra tonnu kuģis «Sewol», uz kura bija 476 cilvēki, 16.aprīlī nogrima Dienvidkorejas dienvidrietumu piekrastes tuvumā. Lielākā daļa pasažieru bija vidusskolēni, kas ar prāmi no Inčeonas pilsētas brauca uz kūrortu salu Džedžu. Šīs katastrofas dēļ svētdien atkāpās no amata Dienvidkorejas premjerministrs Čungs Hongvons.
Uz prāmja bija 325 skolēni no Ansanas vidusskolas, un tikai 75 no viņiem tika izglābti. Kopumā izglābti ir 174 uz prāmja esošie cilvēki, tostarp 22 no 29 apkalpes locekļiem.
Visi 15 kuģa apkalpes locekļi, kuru darbs saistīts ar «Sewol» vadīšanu, tika apcietināti, tostarp kuģa kapteinis Lī Džunseoku.
Prokuratūra paziņoja, ka prāmja operatorkompānija «Chonghaejin Marine» ir ignorējusi cita kapteiņa, kas tiek identificēts kā Šins, brīdinājumu, ka prāmim ir nopietnas stabilitātes problēmas.
Kompānija 2012.gadā no Japānas iegādājas tobrīd 18 gadus veco prāmi, veica remontdarbus, pievienoja papildu pasažieru kajītes trešajā, ceturtajā un piektajā klājā.
Savukārt Dienvidkorejas valdība tiek kritizēta par sākotnēji lēno glābšanas operāciju, kā arī vājajiem drošības standartiem un slepenām norunām starp sektora pārstāvjiem un regulatoriem, kas daļēji tiek vainotas par katastrofu.
Dienvidkorejas Jūrlietu ministrijas dati liecina, ka pirms pirmā signāla par briesmām nosūtīšanas prāmis veica strauju pagriezienu. Daži eksperti skaidro, ka straujajā manevrā varētu būt pārvietojusies kuģa smagā krava - tostarp vairāk nekā 150 transportlīdzekļu -, kas padarīja kuģi nestabilu, izraisot savēršanos un pēc tam apgāšanos.
Tomēr citi eksperti pieļauj, ka straujo pagriezienu izraisīja sadursme ar kādu klinti vai citu zemūdens objektu.
Tāpat prokuratūra arī izmeklē, kādēļ pasažieriem tika dots rīkojums palikt savās kajītēs un sēdvietās vismaz 40 minūtes pēc tam, kad kuģim jau bija radušās problēmas.