Kuram ir lielākās izredzes uzvarēt Valsts prezidenta vēlēšanās?

Prognozē, ka neievēlēs pirmajā kārtā

Politologs Juris Rozenvalds TVNET sacīja, ka patlaban ir grūti prognozēt, vai par nākamo Valsts prezidentu varētu kļūt kāds no līdz šim izvirzītajiem kandidātiem. Bet var diezgan droši paredzēt, ka, visticamāk, prezidentu neievēlēs jau pirmajā kārtā. Tā liek domāt esošais politisko spēku izkārtojums.

Pēc pirmās kārtas partijas varētu saliedēt savas intereses ap kādu no esošajiem kandidātiem vai arī virzīt kādu jaunu, piemēram, izskanējis Māra Riekstiņa vārds.

Rozenvalds arī norādīja, ka patlaban vēl nav pilnībā skaidrs, kuri kandidāti tuvākajās dienās tiks oficiāli pieteikti Valsts prezidenta vēlēšanām. Patlaban runā par četriem reālākajiem kandidātiem, no kuriem Latvijas Reģionu apvienības virzītais Mārtiņš Bondars šo situāciju apzināti izmanto, lai atgādinātu par sevi un profilētos šim amatam.

Savukārt pārējie trīs kandidāti - Raimonds Vējonis, Egils Levits un Sergejs Dolgopolovs - varētu iegūt diezgan līdzīgu balsu skaitu.

Visticamāk, pirmajā kārtā cīnīsies Vējonis, Levits un Dolgopolovs.

Visticamāk, Dolgopolovam nav reālu izredžu kļūt par nākamo Valsts prezidentu, bet opozīcijā esošā «Saskaņa» šajā balsojumā varētu parādīt disciplīnu un saliedētību.

Politologs pauda neticību, ka pirmajā kārtā par Valsts prezidentu varētu ievēlēt Vējoni, Levitu vai Dolgopolovu. Visdrīzāk, koalīcijas balsis sadalīsies starp Vējoni un Levitu, bet Dolgopolovs iegūs opozīcijas balsis.

Turpmāko politiķu rīcību patlaban var salīdzināt ar zīlēšanu kafijas biezumos. Ja nebūtu Levita kandidatūras, rezultāts būtu prognozējamāks un, iespējams, izveidotos situācija, kad katrai koalīcijas partijai ir pa vienam augstam postenim.

Vai par prezidentu kļūs kāds no esošajiem kandidātiem?

Savukārt sociologs Aigars Freimanis TVNET izteica pieļāvumu, ka par nākamo Valsts prezidentu varētu arī ievēlēt kādu no līdz šim publiski izvirzītajiem kandidātiem. «Pirmais, kas nāk prātā, ir Vējonis.»

Vējonim vajadzētu būt visaugstākajām izredzēm uzvarēt.

Viņš atgādināja, ka informatīvajā telpā izskanējuši dažādi, tostarp neticami, stāsti un scenāriji saistībā ar Valsts prezidenta ievēlēšanu. Tomēr Freimanis domā, ka patiesībā situācija ir daudz vienkāršāka.

Kā balsos deputāti?

Pirmajā vēlēšanu kārtā tiks noskaidrots, kā sadalās deputātu balsis. Saistībā ar to ir aktuāls jautājums, kā balsos «Vienotības» biedri. Vieni ir solījuši balsot par Vējoni, citi par Levitu, bet vēl citi nav solījuši neko.

Tāpat ir svarīgi, cik liela ir politisko spēku lojalitāte izvirzītajiem kandidātiem, proti, cik daudz no Zaļo un zemnieku savienības deputātiem balsos par Vējoni, bet cik Nacionālās apvienības biedru par Levitu (par šo gan Freimanim nav lielu šaubu).

Sāksies tirgošanās

Dažkārt līdzšinējo procesu saistībā ar prezidenta vēlēšanām dēvē par tirgu, bet sociologs lēš, ka

reālāka un smagnējāka tirgošanās sāksies tad, kad kļūs zināms, kuram kandidātam ir lielākās izredzes uzvarēt, bet kuram ir jāizstājas no spēles.

Līdz šim notiekošo varētu salīdzināt ar aizkulišu tirgu, kurā līgumus raksta ar dakšām ūdenī. Savukārt vēlāk politiskajiem spēkiem vajadzēs piedāvāt konkrētus priekšlikumus.

Freimanis neizslēdz, ka uz nākamo kārtu partijas varētu virzīt citus kandidātus, piemēram, Riekstiņu. Tāpat kandidāti varētu nākt no augstskolām, slimnīcām vai uzņēmējdarbības vides.

TVNET jau ziņoja, ka otrdien sākās Valsts prezidenta amata kandidātu oficiālā izvirzīšana. Saeimas ārkārtas sēde, kurā tiks vēlēts nākamais Valsts prezidents, notiks 3.jūnijā plkst. 10.