Pirmie iespaidi: trīs atšķirīgi Bentley

Bentley Continental GT W12

Continental GT ir Bentley modelis, kas tiek piedāvāts dažādās konfigurācijās, motorizācijas opcijās un tāpat kā ikviens cits zīmola auto, arī interjera noformējuma variantos. Izmēģinājuma braucienam bija sagatavots auto ar nesen uzlaboto 6 litru W12 twin-turbo motoru, kurš konceptuāli ierindojams starp modelim Continental GT V8 S uzstādīto 4 litru agregātu un GT Speed uzstādāmo W12 modifikāciju ar 635 zirgspēkiem, taču veiktspējas ziņā ir tuvāks GT Speed.

Continental GT W12 attīsta ne vairāk ne mazāk kā 590 zirgspēkus un 720 Nm,

kas bez izņēmuma tiek novadīti pilnpiedziņas sistēmai. Kā ir braukt ar šādu auto? Vienā vārdā sakot - aizraujoši. Pirmais, ko ieraugi, kad ieslīdi greznajā ādas salonā, ir spārnotais B stūres vidū, tad pārlaid skatu instrumentu panelim, kur vienā no ciparnīcām sazīmētas iedaļas līdz 340 km/h, un jau intuitīvi pievērsies viduskonsolei, kur atrodas necila izmēra poga ar uzrakstu Start Engine. Podziņa tik tiešām ir pieticīga diametra ziņā, taču aiz tās slēpjas milzīgs spēks, tāds spēks, kas pat iešūpo auto, kad to nospiež un palaiž vaļā.

Lai arī Bentley kupejas garums pārsniedz 4,8 metrus un tās salonā ir četri atsevišķi sēdekļi, tā vairāk tomēr izskatās pēc grezna un ātra transportlīdzekļa diviem. Piemēram, jaunlaulātajiem. Un kāpēc gan ne? Jo glīti nostrādātie aizmugurējie sēdekļi tāpat būs par šauru ilgai sēdēšanai, savukārt bagāžnieks ar tā 358 litru ietilpību ir pietiekams, lai sakrautu divu cilvēku Eiropas tūrē nepieciešamo.

Patiesībā Continental GT, vismaz W12 versija (jo ar citu vēl nav braukts), drīzāk piemērota būs tieši ikdienas lietošanai vai tāliem un ātriem ceļojumiem. Iemesls, kādēļ tā - lai arī ar automobilis līdz soda punktu zonai tiek ļoti, ļoti ātri, bet saķere un stabilitāte bažas neraisa, nepielūdzami ir citi parametri, kuru dēļ par ielas sporta auto to nosaukt ir grūti. Tie ir iespaidīgie gabarīti un lielais svars. Pirms kāda laika sanāca braukt ar Porsche Cayman S, un tas, lūk, ir ielas sporta auto - tas ir divas reizes vieglāks un, lai arī gandrīz divas reizes mazāk jaudīgs par tālo radinieku no Volkswagen koncerna lielās saimes, dod iespēju pat šaurā kartinga trasē izdraiskoties pēc sirds patikas; ar Continental GT W12 tas nebūtu iespējams,

šā auto stihija ir platas un plūdenas maģistrāles un, ja iespējams, tad kaut kur Vācijā.

Tas gan nenozīmē, ka mūsu platuma grādos šādam spēkratam nav vietas, jo veiktspējas un dzinēja elastīguma taču nekad nevar būt par daudz. To tikai jāiemācās lietot ar prātu. Bet no otras puses, britu rallists Kriss Mīks vēl tikai pirms dažiem gadiem pierādīja, ka ar Continental GT itin labi var braukt arī Velsas rallijā. Nu, ne gluži pašā rallijā, bet pa šā leģendārā rallija trasi gan.

Bentley Flying Spur W12

Tiklīdz biju aizcirtis, pareizāk sakot, ļāvis maigi aizvērties Continental GT durvīm un uz atvadām pateicis slavenā pavāra iemīļoto, jautājošo un atbildi negaidošo teicienu «Kas, kas var būt labāks par šo?» - manā priekšā stāvēja nākamais Bentlijs - Flying Spur. Dzinēja tilpums un cilindru skaits tam ir tāds pats, taču bez tā un zīmola piederības citu vienojošu raksturlielumu tam ar GT nav. Flying Spur ir konceptuāli citādāks auto, kura vairāk nekā trīs metrus garās riteņu bāzes ietvaros pietiek vietas gan biznesa darījumu kārtošanai, gan pagulēšanai, gan vienkārši laiskai zvilnēšanai visos virzienos regulējamajā un ar masāžas funkciju apgādātajā aizmugurējā sēdeklī (tāda gan bija arī priekšējos sēdekļos un arīdzan GT modelī), kamēr ar satiksmes problēmām cīnās šoferis.

Bet, tā kā slinkošana aizmugurējā sēdeklī man šķiet pārāk garlaicīga un nesaista arī plašās multimediju iespējas, ko sniedz priekšējo sēdekļu kabatiņās iebūvētie DVD atskaņotāji, USB spraudņu un SD atmiņas karšu lasītāji, tad saprotams, ka

interesants ir tikai viens sēdeklis, un tas atrodas tieši pretī stūrei.

Tas piedāvā ne mazākas ērtības kā visi pārējie plašajā salonā iebūvētie un ar salda krēma krāsas ādu apšūtie sēdekļi. Vēl vairāk - šā sēdekļa aprīkojumā ir vistiešākā piekļuve automobiļa vadības svirām, un tas ir tieši tas, kas vairumu potenciālo Bentley pircēju interesē visvairāk. Kā vēsta leģenda, jau kopš laikiem, kad Bentley un Rolls-Royce automobiļus ražoja viens uzņēmums, katram zīmolam bija savs klientu loks - rolsroisi vairāk domāti tiem, kam labpatīk tik vizinātiem, bet bentliji - tiem, kam patīk braukt pašiem.

Mēģinot meklēt līdzības ar pērn vasarā izmēģinātajiem Rolls-Royce Wraith un Phantom Drophead Coupe, jāsaka, ka vai nu laika gaitā šis nodalījums starp abiem zīmoliem ir izzudis, vai arī

dod man jebkuru auto un es ar viņu labprātāk braukšu, nekā tikšu vests.

Un kā gan citādi, ja visapkārt ir ar maigu ādu apšūts salons, lakotās koka detaļas ir īstas un uz pieklauvējieniem atbild kā viesistabas sekcijas durvis, sēdekli iespējams elektriski pieregulēt ikvienam ķermeņa izliekumam un priekšā atrodas labi nopakots W12 turbo motors ar jebkuros apstākļos «pietiekamu» jaudu.

Tieši šī motora versija, kas attīsta 625 ZS un 800 Nm, apvienojumā ar to, cik viegli 5,3 metrus garais un vismaz divarpus tonnas smagais Flying Spur ir vadāms un brauc, lika ātri vien aizmirst par iepriekš izmēģināto Continental GT un sev iegūt atziņu, ka tagad ir jauns Bentley favorīts. Kaut arī mans iepriekšējais no malas vērotāja viedoklis bija pilnīgi pretējs.

Bentley Mulsanne Speed

Kad kopš izbrauciena ar Flying Spur un jauna Bentley favorīta noteikšanas ir pagājusi precīzi nedēļa, ir laiks atkal mērot ceļu uz Bentley salonu Krasta ielā, kur sarunāts randiņš ar trešo B mobiļu saimes pārstāvi - zīmola flagmani Mulsanne, turklāt Speed izpildījumā. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pēc īsu formalitāšu nokārtošanas lietošanā ieguvu gandrīz 5,6 metrus garu un gandrīz trīs tonnas smagu auto, kuram turklāt tiek piedēvēta spēja būt ļoti ātram. Uz to gan nenorāda Speed, bet gan paša modeļa vārds, jo Mulsanne ir palienēts no leģendārajām Lemānas 24 stundu izturības sacensībām, konkrētāk - ar Mulzannas taisni, kurā 1988.gadā ar prototipu klases WM Peugeot P88 tika uzstādīts absolūtais Lemānas rekords; precīzu datu nav, taču tie esot bijuši 405 - 407 km/h, un pēc trases konfigurācijas izmaiņām tie joprojām nav pārspēti. Visticamāk, arī netiks pārspēti.

Atgriežoties tagadnē un pie aktuālā Mulsanne Speed, jāatzīst, ka auto ir varens ne tikai no ārpuses,

tas ar pamatīgumu pārsteidz arī salonā un zem motora pārsega. Proti, kad pēc Flying Spur izpētes jau likās, ka aizmugurējā sēdeklī vēl kaut ko greznāku ierīkot nav reāli, uz Latviju atbrauc šis auto un pierāda, ka var. Un runa šeit nav par elektriski nolaižamajiem galdiņiem, no kuriem ar citu pogu paceļams iPad turētājs ar iebūvētu Lightning lādētāju, elektriski aizvelkamajiem aizkariem sānos un pie aizmugurējā loga vai grandiozo viduskonsoli, no kuras regulēt sēdekļus, muguras masāžu un klimatu. Šeit runa ir par nodalījumu aizmugurējā sēdekļa atzveltnē, kur parasti iebīdīts elkoņu balsts vai ir lūka uz bagāžnieku. Mulsanne gadījumā tas ir izmantots lietderīgāk un aiz elektriski bīdāmām viravām slēpj ledusskapi, kur aukstumā tiek turētas trīs kristāla šampanieša glāzes. Acīmredzot gadījumiem, ja brauciena laikā gribas saskandināt.

Tā kā vadītājam dzirkstošais nepienākas, viņam jāsamierinās ar pārējo. Es teiktu, ka tā pat labāk, jo viņa rīcībā ir varens auto ar motoru, kas izkustināt spētu jebko. 6 veseli un ¾ litra ir šī V8 twin-turbo motora darba tilpums. Tā jauda ir mazāka nekā abiem pārējiem bentlijiem, proti, 537 ZS, turpretī

ar griezes momentu Mulsanne Speed savus radiniekus burtiski izsmej.

Tie ir 1100 ņūtonmetri. Prātam grūti aptverams vērtība, jo īpaši tukšgaitā, kad motors griežas ar nedaudz virs 500 apgriezieniem minūtē, vai šosejas ātrumā, kad dzinējs nemanāmi strādā ar apmēram 1500 apgr./min. Vērts piezīmēt, ka motorus Mulsanne vajadzībām vienmēr būvē viens cilvēks. Būvētāju, protams, ir vairāki, taču šī konkrētā motora kopālicējs ir Bobs Bišops - tas pats Bobs, kurš parakstījies arī uz pērn Latvijā pabijušā Bentley Mulsanne motora.

Uz papīra rakstīto dinamikas un maksimālā ātruma rādītāju ziņā Mulsanne Speed nav ātrākais, taču maniere, kā šī lielceļu lokomotīve paātrinās, cik nepiespiesti uzņem ātrumu un sajūtas, kas rodas to vadot, abus pārējos Bentley noliek kaktā. Un lūk arī jaunais Bentley favorīts, kurš turklāt ir arī dārgākais no visiem, jo maksā vismaz 320 tūkstošus eiro. Bet vai cenai ir nozīme? Ja cilvēks gribēs un varēs, viņš iegādāsies, cenas šajā auto nudien nav joka lieta, piemēram, Breitling pulkstenis, ko var atrast katras mašīnas priekšējā paneļa vidū, Bentley salonā maksā 350 eiro, savukārt degvielas uzpildes tvertnes korķis, kas atšķirībā no vairuma citu auto ir izgatavots no masīva tērauda gabala un varētu svērt kādu puskilogramu, te ir iegādājams par 240 eiro. Tie ir tikai divi skaitļi, kas raksturo, cik naudietilpīgs var būt Bentley. Mērķauditorijai, kas, spriežot pēc Bentley pārdošanas apjomiem, nav maza, gaidāmie izdevumi būs tik tikpat vienaldzīgi kā benzīna apjoms, ko B mobiļi spēj izdzert.

Patēriņš, starp citu, ir ļoti atkarīgs no noskaņojuma.

Ja ļausi motoram strādāt ar pilnu jaudu, tas nekautrēsies izdzert divus spaiņus

uz 100 kilometriem vai pat vairāk. Ja brauc rāmi, tad cilindru deaktivācijas sistēma pusi no tiem atslēdz un auto kļūst gandrīz ekonomiski. Piekritīsiet, ka 14 - 15 litri šādam auto vidējā ciklā nav daudz. Vēl vairāk, ja brauc īpaši piesardzīgi, strikti turoties ātruma limitos un akseleratora pedāli dozējot iespējami maigi, uz šosejas pat ar Mulsanne var palīst zem 10 litru atzīmes. Man izdevās, tiesa uz ļoti īsu brīdi. Toties pilsētā Mulsanne Speed benzīnu dzer kā negausis; pat oficiālais rādītājs ir 22,8 l/100 km. Taču te atkal nonākam līdz jautājumam: «Bet vai tam ir kāda nozīme?» Un atbildam: «Nē, jo ko tu iekārojamam auto padarīsi...»

Tehniskie dati

Bentley Mulsanne Speed

Bentley Flying Spur W12

Bentley Continental GT W12