ASV Kongress liek specdienestiem izbeigt amerikāņu telefonsarunu datu vākšanu

Pārstāvju palātas pieņemtais ASV Brīvības likums (Freedom Act) tiek uzskatīts par lielu uzvaru privātuma un pilsonisko tiesību aizstāvjiem. Baltā nama administrācija to atbalsta, jo šis likums atbalsta privātumu, vienlaikus saglabājot svarīgas nacionālās drošības pilnvaras.

Par Brīvības likumu vēl jābalso Kongresa augšpalātai Senātam, kur neatkarīgi no partijas piederības pastāv domstarpības starp reformu piekritējiem un izlūkdienestu atbalstītājiem.

Ar šo jauno likumu, kas gan neattiecas uz NSA darbību ārvalstīs, tiks veikti grozījumi ASV Patriotu likumā (Patriot Act), kas tika pieņemts pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem un kura darbības termiņš ir līdz 1.jūnijam.

Ar šīm reformām NSA tiks skaidri aizliegts masveidā vākt telefonsarunu metadatus (tālruņu numuri, sarunu laiki un ilgums), kā arī tādus elektroniskos datus kā e-pasta un tīmekļa adreses.

«Amerikāņu brīvība un Amerikas drošība var līdzāspastāvēt. Šie fundamentālie jēdzieni nav savstarpēji izslēdzoši,» sacīja Pārstāvju palātas Tieslietu komitejas priekšsēdētājs Bobs Gudlate, kurš balsoja par šo likumu.

Jau ziņots, ka ASV apelāciju tiesa 7.maijā nolēma, ka NSA īstenotā plašā telefonsarunu datu vākšana ir nelikumīga, jo šis izlūkdienests ir pārsniedzis Kongresa piešķirtās pilnvaras. Tiesas lēmums tika pieņemts pēc tam, kad ASV Pilsonisko brīvību savienība («American Civil Liberties Union») sāka prāvu par NSA un Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) darbību.