Zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs vērsies tiesā pret Valsts kanceleju par iestādes faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku saistībā ar viņa iesnieguma Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) nopludināšanu.
Advokāts iesūdz tiesā VK saistībā ar sava iesnieguma nopludināšanu
LETA rīcībā esošajā prasības pieteikumā Administratīvajai rajona tiesai advokāts ir norādījis, ka viņš aprīļa sākumā nosūtījis Straujumai adresētu iesniegumu «Par valsts interesēm kaitējošām Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes darbībām», tomēr viņam bijis liels pārsteigums, kad savu premjerministrei adresēto iesniegumu viņš ieraudzīja pilnībā publicētu portālā «Pietiek.com», bet jau nākamajā dienā izlasīja Valsts kancelejas izplatīto informāciju, ka Dreimane viņu iesūdzējusi tiesā.
Vonsovičs tiesai norādīja, ka saskaņā ar Iesniegumu likumu iestādei ir aizliegts bez iesnieguma iesniedzēja piekrišanas izpaust informāciju, kas atklāj viņa identitāti. Advokāts atsaucas arī uz Fizisko personu datu aizsardzības likumu, kas paredz, ka personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja ir saņemta datu subjekta piekrišana.
Tā kā Vonsoviča iesnieguma Straujumai pārvaldība ir Valsts kancelejas kompetencē un advokāts nekad nav devis piekrišanu nedz iesniegumā minētās informācijas publicēšanai, nedz arī piekritis, ka šī informācija tiek izpausta trešajām personām, Valsts kanceleja, pēc advokāta domām, ir rupji pārkāpusi normatīvo aktu prasības par informācijas izpaušanas ierobežojumiem un personas datu apstrādes aizliegumiem.
Advokāts norāda, ka faktu, ka viņa iesniegumu trešajām personām ir nodevusi tieši Valsts kanceleja, ir apstiprinājusi arī pati Straujuma, raidījumā «Panorāma» norādot, ka «vēstule citur nekur nevarēja tikt nopludināta kā tikai no šejienes».
Līdz ar to advokāts tiesai lūdzis atzīt par prettiesisku Valsts kancelejas rīcību, kā arī uzlikt par pienākumu iestādei novērst Vonsovičam radītās kaitīgās sekas, tostarp atsaucot 10.aprīļa preses relīzē sniegto informāciju par viņa iesniegumu Ministru prezidentei.
Kā aģentūra LETA noskaidroja tiesā, lieta ir ierosināta.
Tikmēr "Portāla "pietiek.com" vārdā šodien medijiem izsūtīts paziņojums, kurā apgalvots, ka iesnieguma kopiju portāla pārstāvim nodeva "persona, kas atgādināja kādu Vonsoviča advokātu biroja darbinieku". Paziņojumā minētais biroja darbinieks aģentūrai LETA to kategoriski noliedza, nosaucot par "brutāliem meliem".
Kā ziņots, Valsts kancelejas direktore ar prasības pieteikumu pret Vonsoviču par goda un cieņas aizskārumu vērsusies Jelgavas tiesā. Aprīļa beigās pieteikums pieņemts izskatīšanai.
Iepriekš Vonsovičs aģentūrai LETA paskaidroja, ka galvenais iemesls, kāpēc tapa viņa - pilsoņa un jurista - iesniegums Straujumai, ir bažas par Dreimanes darbībām, kuru rezultātā iespējamas Latvijas valstij nelabvēlīgas sekas potenciālajās tiesvedībās. Vonsovičs norādīja, ka, sagatavojot jebkādu dokumentu, vienmēr izvērtē, vai dokumentā ietvertās pārdomas nesatur godu un cieņu aizskarošu, patiesībai neatbilstošu informāciju. «Iesniegums Ministru prezidentei nebija izņēmums,» uzsver Vonsovičs.
LETA jau ziņoja, ka Dreimane iesūdzējusi tiesā advokātu Vonsoviču par viņas goda un cieņas aizskaršanu par apmelojumiem, kas pausti vēstulē Ministru prezidentei. Pēc Dreimanes domām, jebkuri apgalvojumi par amatpersonām ir vērtējami nopietni, tādēļ šādus apgalvojumus izteikušai personai ir jāuzņemas atbildība par saviem izteikumiem. Dreimane norāda, ka Vonsoviča vēstulē valdības vadītājai ir paustas nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas attiecībā uz viņas profesionālo darbību. Tas graujot 20 gadu ilgā darbā valsts pārvaldē gūto reputāciju. «Arī par visiem nākamajiem līdzīga rakstura nepatiesu, aizskarošu ziņu iesniegumiem vai publikācijām neklusēšu un vērsīšos tiesā,» sola Dreimane.
Jau ziņots, ka Vonsovičs vēstulē premjerministrei raksta, ka viņu neapmierina Dreimanes sistemātiskā un ilgstoši apzinātā rīcība, kas, pēc viņa domām, grauj Latvijas valsts prestižu. Vēstulē, kas nopludināta sociālajos tīklos, advokāts pauž, ka šāda Valsts kancelejas direktores rīcība valstij var radīt nevēlamas sekas.
Nosodāma esot Dreimanes rīcība - atteikšanās doties uz Satversmes aizsardzības biroju (SAB), neskatoties uz to, ka birojs nosūtījis viņai četrus uzaicinājumus. «Šis fakts pats par sevi jau ir skandāls, nemaz nerunājot par to, ka tas vien ir pamats speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam liegšanai,» teikts advokāta vēstulē. Viņaprāt, atteikšanās ierasties SAB radot pārliecību, ka viņa ļoti labi apzinās iespējamo sarunas tematu, kā arī paredz sarunas iznākumu, bet vienlaikus vēlas publiskajā telpā radīt cīnītājas par demokrātiju tēlu.
Dreimanes motīvu neierasties SAB bez advokāta klātbūtnes Vonsovičs sauc par juridiski analfabētisku un norāda, ka viņas padotajiem juristiem būtu vajadzējis izskaidrot, ka aizstāvju palīdzība viņai patlaban nav paredzēta.
Tikmēr SAB ir anulējis pielaidi valsts noslēpumam Dreimanei, žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente. Arī SAB preses pārstāve Iveta Maura aģentūrai LETA apstiprināja, ka Valsts kancelejas direktorei anulēta pielaide valsts noslēpumam.
Tāpat Dreimanes darbības izvērtēšanai izveidotā komisija atzinusi, ka viņa nevar turpināt sava amata pienākumu pildīšanu, aģentūru LETA informēja Ministru prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Komisija savu darbu noslēgusi. Lai arī kopumā novērtēšanas komisijas locekļi Dreimanes darbību ir vērtējuši kā ļoti labu, tomēr novērtēšanai ir pievienota piezīme, ka, ņemot vērā SAB atzinumu par speciālās pielaides valsts noslēpumam anulēšanu, Valsts kancelejas direktores darba turpināšana šajā amatā nav iespējama.