Tūkstošiem strādājošu uzņēmumu draud likvidācija nesakārtotu papīru dēļ

Tieši pēc gada visu uzņēmumu statūtos ierakstītajam pamatkapitālam no latiem ir jābūt konvertētam eiro. Iestājoties eirozonā, reģistros kapitāldaļu vērtību nekonvertēja automātiski, kā banku kontos, līgumos un citos dokumentos. Saeima izlēma, ka uzņēmējiem pašiem jāiet uz Uzņēmumu reģistru un jāveic pārrēķins. Šobrīd uzņēmumu pamatdokumentus reģistrā ir izlabojuši tikai 15% uzņēmēju.

2013.gadā Saeima divreiz grozīja komerclikumu. Vieni grozījumi attiecās uz eiro ieviešanu, bet otri paredzēja stingrāku kārtību darbībām ar kapitāla daļām. Abos gadījumos bija paredzēts garš pārejas periods, taču nu tas tuvojas noslēgumam.

Likuma prasības izpildījusi vien neliela daļa kapitālsabiedrību. Pārējām draud likvidācija.

Abi Komerclikuma grozījumi attiecās uz pilnīgi visām SIA. Tādu ir vairāk nekā 100 000. Firmu īpašniekiem Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz statūtu grozījumi un precizēts dalībnieku reģistrs, bet tas nav viss - sarežģītākais process ir uzņēmuma pamatkapitāla daļu vērtības maiņa no latiem uz eiro. 2013.gadā, kad Saeima steidzās pieņemt likumus, lai pāreja uz eiro ritētu gludi, attiecībā uz uzņēmumu pamatkapitāla pārvēršanu atstāja izņēmumu. Likumdevējs nolēma, ka vairāk nekā simttūkstoš cilvēkiem, kam pieder kapitāla daļas firmās, to vērtība dokumentos ir jāpārrēķina un rezultāti Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pašiem.

Kā skaidro ierēdņi, tam ir divi iemesli. Viens, ka valstij nav jājaucas attiecībās starp uzņēmuma dalībniekiem. Konvertējot kapitālu, paliek cipari aiz komata. To savukārt nepieļauj norma, ka mazākā kapitāla daļas nominālvērtība var būt tikai vesels eiro. Valsts nevarot uzņemties atbildību ciparus aiz komata noapaļot.

«Mēs nevaram privātpersonu vietā izdarīt kaut kādas lietas. Mēs ļoti daudz vērtējām, argumenti bija visdažādākie, viedokļi atšķīrās, bet beigu beigās mēs tomēr izšķīrāmies, ka ir risks, valstij iejaucoties sabiedrību iekšējās lietās, jo tas, kāds ir viņu pamatkapitāls, ja tas atbilst minimālajām prasībām, cik viņš ir liels, kā sadalās starp dalībniekiem, tā ir absolūti komersantu iekšējā lieta. Un, valstij iejaucoties, mēs riskējam izjaukt šo līdzsvaru, kas ir starp dalībniekiem,» skaidro Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš uzskata, ka valsts tomēr varēja nākt pretim uzņēmējiem un nedzenāt simttūkstoš cilvēku pie juristiem un notāriem. Viņš atzīst, ka tirdzniecības un rūpniecības kamera šīs izmaiņas savulaik palaidusi garām, taču situāciju joprojām varot labot.

«Vajadzēja darīt ļoti vienkārši - vajadzēja ierakstīt komerclikumā, ka šis pamatkapitāls var būt ne veselos eiro, bet ar zīmi aiz komata, un tad Uzņēmumu reģistrā automātiski visiem nokonvertēt. Līdzīgi kā bija bankās, kad ir nauda kontā simts lati un pirmajā janvārī mēs visi redzam, ka visi lati ir konvertēti uz eiro summām. Savukārt tajā brīdī, kad uzņēmējam kādā citā sakarā būtu jādodas uz Uzņēmumu reģistru, vienlaicīgi iesniegt atbilstošus grozījumus par pamatkapitāla izteikšanu eiro. Šobrīd ir uztaisīta situācija, ka simtiem tūkstošu uzņēmēju ir jātērē savs laiks, jātērē sava nauda juristiem, notāriem, jāpamet darbs pie komercdarbības tēmām un jāskrien gatavot dažādi dokumenti Uzņēmumu reģistram,» uzskata Endziņš.

Tomēr šis nav vienīgais ārkārtas papīru kārtošanas pienākums uzņēmējiem. Jau pēc pusotra mēneša beidzas termiņš, kurā visiem SIA īpašniekiem Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz no jauna sagatavots dalībnieku reģistrs. Grozījumi komerclikumā paredz, ka tagad paraksti uz šā dokumenta ir jāapliecina notāram, lai to nevarētu viltot.

LU Juridiskas fakultātes docents, zvērināts advokāts Aivars Lošmanis norāda: «Līdz šim tātad tik stingru prasību nebija, katrs taisīja šos dalībnieku reģistrus, kā vien viņiem ienāca prātā, un līdz ar to nebija tādas drošības. No kapitāldaļu apgrozības viedokļa šāda prasība bija pilnīgi nepieciešama, tas palielina daļu apgrozības vides drošību. Pilnīgi viennozīmīgi.»

Lošmanis uzskata, ka likumdevējam tagad ir jāmeklē risinājumi, lai liels skaits uzņēmumu pēc 30.jūnija nekļūtu par likumpārkāpējiem. Tā daļēji esot arī likumdevēja atbildība, ka tik svarīga reforma līdz šim ir noritējusi pārāk klusi, ka daudzi uzņēmēji nemaz nezina, cik tas ir svarīgi.

«Jāatzīmē godīgi, šodien ņemot vērā, ka šī tomēr ir komerclikuma reforma divi, tādā apjomā masu mediju informācijas faktiski nav. Likumdevējs šo termiņu 30.jūniju ir noteicis, bet cik daudzi tad rūpīgi pēta komerclikuma grozījumus? To dara atsevišķi uzņēmēji, vai viņus apkalpojošie juristi. Bet daudzi uzņēmēji strādā bez šāda atbalsta un neko nav dzirdējuši par to,» norāda Lošmanis.

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere atzīst, ka, visticamāk, liela daļa to arī nepaspēs izdarīt. Patlaban gan iestādē rindu uz dokumentu iesniegšanu gandrīz nav. Rindas veidojas tikai pie valsts notāriem, kas apliecina parakstus uz dokumentiem. Tas ir tādēļ, ka valsts šo pakalpojumu piedāvā par septiņiem eiro, kamēr pie tiesu notāriem šis pakalpojums izmaksā trīsreiz dārgāk.

Ja cilvēki neatnāks un dalībnieku reģistru neiesniegs, Uzņēmumu reģistrā iesniegtie dokumenti neatbildīs likuma prasībām, kas ir par pamatu sākt uzņēmuma likvidāciju. «Tas ir diezgan sarežģīts process, tas nav vienkārši, ka mēs sagaidām 30.jūniju un nākamajā dienā ar vienu pogas spiedienu izdzēšam šos uzņēmumus no reģistriem. Tā tas nenotiek. Tiek sūtīti brīdinājumi, atgādinājumi, ka tas ir jāizdara, lai varētu tālāk virzīt šo procesu. Ir jāiesniedz prasības pieteikums tiesā, tā ir atkal tiesu noslodze. Un ir diezgan nesamērīgs šis process tālāk, kā noķert šo uzņēmumu, kuru nekas neinteresē,» norāda Paidere.

Lai novērstu masveidīgu uzņēmumu nonākšanu ārpus likuma, Saeimā jau tiek vērtēta iespēja no stingrajām prasībām atbrīvot vismaz uzņēmumus ar vienu īpašnieku. Te gan notika neliela aizķeršanās, jo Saeimas juristi izbrāķēja valdības iesniegto likumu un steidzami gatavo savējo, lai tas stātos spēkā līdz 30.jūnijam.