Pirmie iespaidi: Suzuki Vitara GLX

Vitara kļuvusi par kompakto krosoveru

Tā kā kompakto krosoveru modes vilciens vēl nav aizgājis, Suzuki steidz lēkt tajā iekšā, kamēr var. Un to japāņu uzņēmums dara ar jaunāko Vitara - automobili, kurš kārtējās paaudžu maiņas (nu jau trešās) rezultātā ir mainījies līdz nepazīšanai. No kādreizējā apvidus auto tajā vairs nav ne smakas, ir palicis tikai vārds, taču tai pašā laikā ir iegūts jauns virsbūves dizains, jauns salons, jauni elektroniskie asistenti, ekonomisks motors, turklāt arī pilnpiedziņa ir saglabāta. Tā gan ir mūsdienu krosoveriem raksturīgā automātiskā abu asu piedziņas sistēma, kas ikdienā un labos braukšanas apstākļos vilkmi novada tikai priekšējai asij un aizmugurējos riteņus degvielas taupīšanas nolūkā pieslēdz tikai tad, kad nepieciešams. Tomēr iespēja 4x4 sabloķēt, kā arī «tukšās» riteņu arkas un 185 mm klīrenss (kas gan nav augstākais klasē) vedina domāt, ka nemaz tik nevarīgs šis auto nebūs arī ārpus komforta zonas.

Ja runājam par ārējo dizainu, tad Vitara nav nedz agresīvs, nedz sportisks. Vai auto ir skaists, vai tomēr ne pārāk, lai katrs spriež pats, bet nenoliedzami šis krosovers ir citādāks un kopējā jauno automobiļu jūrā būs labi pamanāms. Ne tikai tāpēc, ka tam tiek piedāvātas visai netradicionālas (savā ziņā dzīvespriecīgas) virsbūves krāsas un pat divu toņu kombinācija, bet arī tādēļ, ka Vitara ir atšķirīgas virsbūves un vairāku funkcionālo un stilistisko elementu proporcijas. Piemēram, plakanais, platais motora pārsegs saplūst ar salīdzinoši augstu vējstiklu, kura augšdaļā uzreiz sākas salīdzinoši straujš jumta līnijas kritums. Tas beidzas pie neliela jumta spoilera un aprauj arī paša auto aizmuguri, kuras dizaina centrā ir proporcionāli lieli lukturu bloki. Citiem vārdiem, ja dizaineru mērķis bija radīt vizuāli atšķirīgu auto, viņiem tas ir lieliski izdevies.

Salons - vienkāršs un funkcionāls

Salonā Vitara pat glaunākajā GLX aprīkojuma komplektācijā ir diezgan vienkāršs auto, tiesa, ar jau standartā uzstādītiem ādas/alkantaras sēdekļiem un skārienekrānu priekšējā paneļa vidū. Tā saskarne un pieskārienu uztveres precizitāte gan varēja būt labāka, taču kopumā nav peļami, jo ir braukts ar daudz dārgākiem auto, kam ekrāns ne tuvu nav tik dzidri krāsains un matricas pikseļi ir daudz lielāki.

Jebkuram vadītājam ir svarīgi, lai pie stūres varētu ātri un ērti iekārtoties ilgam braucienam. Vitara sēdeklis pats par sevi ir gana plašs, taču tā atzveltnes iestatīšanai ir vien divas pozīcijas - vai nu nedaudz par stāvu, vai par lēzenu. Tā kā gulēt pie stūres neesmu radis, tad izvēlējos sēdēt stāvāk un pēc dienu ilgas vizināšanās pie šādas pozīcijas pat pieradu. Esam laikam tomēr radījumi ar spēju ātri adaptēties un pierast pie nelielām neērtībām. Tai pašā laikā uz paneļa un ap stūri izvietotie slēdži ir pareizi izvietoti un bez grūtībām aizsniedzami; vienīgi izmēģinājuma braucienā mulsināja, ka demo automobilim, kurš bija apgādāts ar LED tuvajām gaismām, nav paredzēta manuāla gaismas stara augstuma regulēšana. Tumsā ne reizi vien nācās sajusties kā tādam nelietim, jo spožo LEDu dēļ ik pa laikam kāds pretī braucošais spīdināja savas tālās gaismas, domājot, ka esmu aizmārša un nevīžoju pārslēgties uz tuvajiem spīdekļiem.

Aizmugurējā sēdeklī Suzuki tikām iztiek bez pārsteigumiem - ir tieši tik daudz vietas, cik var sagaidīt no kompakta krosovera, proti, aiz sevis es sēdēt varētu pietiekami labi, bet labprātāk brauktu divatā, nevis ar trešo pasažieri sēdekļa vidū. Tāpat kā citos šīs klases un izmēra auto. Aptuveni tāds pats kā šajā klasē vidēji ir arī bagāžnieks - ar 375 litru ietilpību standarta konfigurācijā.

Gabarīti

Pagaidām tikai benzīns, bet būs arī dīzelis

Šobrīd Suzuki Vitara tiek piedāvāta viena motorizācijas opcija, un tas ir 1,6 litru benzīna motors kombinācijā ar piecu pārnesumu manuālo transmisiju. Motors pie 6000 apgriezieniem minūtē attīsta 120 ZS un maksimālo griezes momentu - 156 Nm - sasniedz pie 4400 apgr./min. Skaitļi pieticīgi, un tie atsaucas arī uz elastību, kuras deficīts ir labi jūtams. Tomēr ikdienas lietošanā, jo vairāk, ja tā pamatā notiek apdzīvotas vietas robežās, Vitara ir pietiekams auto. Vienīgi patēriņš būs augstāks nekā vidēji solītie 5,6 litri; sabalansējot pārvietošanos pilsētā un ārpus tās drīzāk būs 7 l/100 km, kas, jāatzīst, arī nav diži daudz.

Vēlāk vasarā Vitara būs pieejama arī ar dīzeļdzinēju, kurš attīsta 120 ZS un 320 Nm jau pie 1750 apgr./min.

Braukšanas laikā diezgan uzkrītošas ir skaņas izolācijas vājās vietas, jo salonā labi var dzirdēt ārējos trokšņus - gan vēju, gan riepu švīkstoņu, gan arī dzinēju; sarunām gan tas netraucē. Turpretī gaitas īpašības un vadāmība bažas nesagādā.

Galīgais rezumē pēc divām ar Vitara pavadītām dienām - šim auto ir gan mīnusi, gan plusi, un lielākais no tiem ir cena. Bāzes modifikāciju cenu koridora apakšējā robeža ir zem 14 tūkstošiem eiro, taču tad Vitara ir samērā «tukšs» auto. Par nepilniem 18 tūkstošiem Vitara GL jau būs elektriskie logi un sēdekļu apsilde priekšā, 17 collu vieglmetāla diski, Bluetooth brīvroku sistēma, signalizācija un stop/start sistēma. Piemaksājot vēl divus tūkstošus eiro, Vitara jau būs GLX aprīkojuma līmenis, kurā cita starpā ietilpst arī bezatslēgas durvju atvēršanas un motora iedarbināšanas funkcija, sēdekļi ar ādas/alkantaras apdari, lietus sensors, elektriski pielokāmi spoguļi, parkošanās sensori.