Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Modes leģenda: panciskā seksualitāte Vivjena Vestvuda

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Nav jēgas mākslas darbam, ja nav zināms tā autors, - manuprāt, šī ir absolūta patiesība, kas attiecas uz modi. Tāpēc «Egoiste» mēģinās radīt kaut nelielu priekšstatu par pasaules modes mekas vadītājiem un modes šedevru autoriem. Šoreiz grāmatā uzšķīrās rudā dumpiniece Vivjena Vestvuda.

Biogrāfijas dati un mākslinieciskā izaugsme

  • Mazā Vivjena piedzimst 1941. gada 8. aprīlī Glosopā Anglijā.
  • Izaugusi satiek Malkomu Maklarenu (1965), kurš vēlāk kļūst par pankroka grupas Sex Pistols menedžeri. Kopā ar Maklarenu Londonā atver veikalu «Let It Rock», kur pārdod Teddy boy stila apģērbus. 70. gados viņa pievēršas arī retro stilam un tā imitācijām.

  • Pārdēvē veikalu par «Too fast To Live, Too Fast To Die» (1972) un sāk ražot T - kreklus ar dumpinieciskiem lozungiem.
  • Pēc diviem gadiem pārdēvē veikalu par «Sex» un vienlaikus sāk

    pārdot aksesuārus sadomazohistiem.

  • Un jau atkal pēc diviem gadiem veikals tiek pārdēvēts par «Seditionjaries - Clothes for Heros» un sāk veidot panku kultūrai tipiskus tēlus.
  • 1981. gadā ir viņas pirmā modes skate «The Pirate». Pēc gada top kolekcija «Buffalo».

    Starp citu, Vestvuda ir tolaik pirmā britu dizainere, kura uzstājas ar kolekciju Parīzē.

  • 1984. gadā Vestvuda pārceļas uz Itāliju un noslēdz līgumu ar Džordžo Armani par savu kolekciju finansēšanu.
  • 1990. - 1991. gads ir modes preču salona «Vivienne Westwood» dzimšanas laiks. Viņa sāk pārdot augstās modes tērpus no «Gold Label» kolekcijas.
  • 1992. gadā kļūst par Britu impērijas ordeņa virsnieci.
  • 1996. gadā rodas vīriešu zīmols «Man». Tas notiek Milānā.
  • 1998. - 2000.g. laiž klajā savas pirmās smaržas «Boudoir», pēc tam «Libertine».
  • Ņujorkā sāk piedāvāt zīmolu «Red Label»
  • 2004. g. Viktorijas un Alberta muzejā notiek Vestvudas darbu retrospekcija.

Iedvesmas avoti

Vestvudas bērnībā savas slavas zenītā bija Kristians Diors. Vivjena atceras, ka pusaudzes gados, darinot tērpus, lai gan viņu interesēja alternatīvās skaistuma formas panku kultūrā,

Vivjenas priekšstatu par ideālo skaistumu veidoja Diora tēli,

kas akcentē gurnu, krūšu un vidukļa līnijas.

"Sex and the city" Kerijas Bredšovas slavenā kāzu kleita. Burleskas dejotājas Ditas fon Tīsas kāzu kleita, precoties ar Merilinu Mensonu. FOTO: publicitātes/facebook

Vestvuda ir veiksmīgi apguvusi apģērba konstruēšanas metodes. Tomēr drēbniecība viņu interesē nevis kā arods, bet gan kā mijiedarbība ar ķermeni. daudzas kolekcijas parāda, ka viņa izmanto nekonvencionālas konstruēšanas tehnikas, lai gūtu jaunu izpratni par drapējumu.

Vestvuda ir teikusi: «Iemesli, kāpēc Šanele modelēja tērpus, iespējams, ir līdzīgi manējiem. Tas bija zināms aizkaitinājums un neapmierinātība ar ortodoksālu domāšanas veidu.»

Pēc kā mēs pazīstam Vestvudas rokrakstu?

Vivjenas Vestvudas daiļradei raksturīgi spilgti kontrasti: lai gan māksliniece ciena tradīciju, viņa nekad nav godbijīgi vēsturiska, un interese par panku kultūru viņai nav liegusi darināt slavenos balles tērpus.

Vestvuda izmanto apsēstības simbolus kā laikmetīgas sievietes varas simbolus.

Vestvuda izmanto sieviešu vēsturisko ietērpu, lai paustu atziņas par sievišķību, un vienlaikus iedvesmojas no vīriešu modes, lai pētītu seksualitātes un varas būtību; pretstats vīrišķajam pievērš uzmanību sievišķajiem atribūtiem.

Citāti

«Es ticu atdarināšanai - nekad agrāk nevienā laikmetā ļaudis nav tik maz cienījuši pagātni. Cenšoties atdarināt svešu tehniku, jūs veidojat savējo: beidzot man izdevās radīt vēl nebijušu siluetu, kas arī nespēja iepriekš pastāvēt, jo iemieso tagadnē veiktu sintēzi.»

Viviena ar vīru Andreasu
Viviena ar vīru Andreasu Foto: AFP/LETA

«Manuprāt, būt varenai nenozīmē līdzināties otrās šķiras vīrietim.

Daudz lielāks spēks ir sievišķībai, un es nesaprotu, kāpēc cilvēki nebeidz imitēt

garlaicīgo androgīno tēlu...»

Raksta foto
Foto: Reuters/ScanPix

Rakstā izmantoti materiāli no grāmatas «Pasaules ietekmīgākie modes dizaineri» (Zvaigzne ABC)

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu