Protestējot pret «Rail Baltica» pazemes tuneli zem Āgenskalna, iedzīvotāji sola pat pieķēdēties īpašumiem

Atsevišķi iedzīvotāji sola vajadzības gadījumā traucēt fiziski - pieķēdējoties pie īpašumiem un citādi. Visi klātesošie tika aicināti arī parakstīties pret tuneļa izbūvi.

Sanākušie cilvēki pauda viedokli, ka «Rail Baltica» dzelzceļa trase Latvijas sabiedrībai vispār nav ne izdevīga, ne vajadzīga. Daudzi izteica neticību, ka projekts tiks realizēts valsts ekonomiskās situācijas dēļ - tikšot iztērēti lieli līdzekļi izpētei, bet līdz izbūvei netikšot.

Biedrības pārstāvji klātesošajiem skaidroja, ka ir konsultējušies ar būvniecības ekspertiem no Krievijas par iespējamām problēmām tuneļa izbūvē. Inženieri esot stāstījuši, ka zem Rīgas esot slikta un tuneļa izbūvei nepiemērota grunts. Viņi uzsvēra, ka tuneļa izbūve skars vismaz 56 apkārtesošās mājas. Pēc Satiksmes ministrijas teiktā, tunelis tikšot izbūvēts Arkādijas parka teritorijā, tas būšot 30 metrus dziļš, bet tuneļa ievadīšanai būšot nepieciešami 500 metri abās pusēs, tātad tikšot uzrakta puse Arkādijas parka.

Klātesošo jautājumi liecināja, ka viņiem nav skaidrs «Rail Baltica» projekts un tuneļa izbūves vieta. Viņi skaidroja, ka kategoriski iestājas pret tuneļa izbūvi, skaidrojot, ka Āgenskalns atrodas uz purva un tuneļa izbūve ir «pārgalvīgs, teroristisks risinājums».

Viens no klātesošajiem arī norādīja, ka Saeima pašlaik sākot aptvert, ka ekonomiskā situācija valstī nav nemaz tik spīdoša, un galu galā var notikt, ka «Rail Baltica» projekts būs tikai «parunāšanas līmenī». Šis cilvēks uzskata, ka pa šo «grandiozo dzelzceļu» Latvijā nebūšot kam braukt un sabiedrībai tas vispār neesot izdevīgs un vajadzīgs.

Kāda sieviete skaidroja, ka, viņasprāt, pašlaik neviens neievēro un nedzird iedzīvotāju emocijas saistībā ar projektu. Viņa sacīja, ka, piemēram, Mārupē iedzīvotāji sadarbībā ar domi cīnījušies pret nevēlamo «Rail Baltica» trases izbūvi, savukārt Rīgas dome neliekoties ne zinis par saviem iedzīvotājiem un viņu viedokli.

«Ja netiks ņemts vērā sabiedrības viedoklis, mēs projektu traucēsim fiziski - pieķēdējoties un citādi. Šoreiz nebūs kā parasti, būs pretestība,» uzsvēra vēl kāds Āgenskalna iedzīvotājs.

Starp klātesošajiem sapulcē bija arī «RB Latvija» telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis. Viņš atzinīgi novērtēja iedzīvotāju iniciatīvu paust viedokli. Viņš sacīja, ka tiek gatavoti divi trases varianti, kurus vēl rūpīgi pētīs, ņemot vērā iedzīvotāju bažas. «Līdz būvniecībai vēl ir pieci gadi,» mierināja Balgalis.

Biedrības vadītājs Ēriks Pūle uzsvēra, ka biedrība neiebilst pret «Rail Baltica» trasi, kas plānota pa pašreizējo dzelzceļu. Viņš skaidroja, ka parakstus pret tuneļa izbūvi biedrība vāks visu vasaru, kā arī rīkos sapulces, iesaistot gan Satiksmes ministrijas, gan Rīgas domes pārstāvjus. Ja biedrības pārstāvji jutīs, ka nav sadzirdēti, tiks plānoti arī piketi, norādīja Pūle.

Katrs klātesošais arī tika aicināts aizpildīt iesniegumu par iestāšanos biedrībā. Pūle informēja, ka ne dalības maksa, ne biedra maksa nav paredzēta. Turpmākajām biedrības aktivitātēm biedri varēs ziedot.

Pūle skaidroja, ka saskata būvniecības riskus, kas būtu saistāmi ar nekvalitatīvu būvprojektu, kas nākotnē varētu novest pie tuneļa sabrukšanas, finansiālos riskus, kas saistāmi ar šāda projekta neplānotajām izmaksām, ko varētu nākties segt nodokļu maksātājiem, jo pazemes tuneļa izbūve ir sarežģīts projekts, kā arī juridiskos riskus.

Starp juridiskajiem riskiem viņš, pirmkārt, minēja faktu, ka pazemes tunelis nav iekļauts Rīgas plānošanas dokumentos, kas nozīmējot, ka tā izbūve ir prettiesiska, kā arī nav skaidrs jautājums par zemes dzīļu atsavināšanu, jo likums paredz, ka zemes īpašniekam pieder arī zemes dzīles.

Pūle skaidroja, ka Āgenskalns Rīgas domes plānošanas dokumentos norādīts kā apbūves aizsardzības zona, kas nozīmējot, ka šajā teritorijā nav paredzēta šādu projektu attīstība.

Pūle arī uzsvēra, ka tuneļa izrakšanai uz Latviju būs jāatgādā īpaša, milzīga rakšanas mašīna. Saistībā ar to nav skaidri ne tehnikas atgādāšanas plāni, ne izmaksas, jo Baltijas valstīs līdz šim šādi tuneļi nav rakti.

Viņš arī minēja dažādu avārijas situāciju piemērus - ātrgaitas auto tuneļa iegruvumu Japānā 2012.gadā, kā arī pazemes tuneļu iebrukumus Sočos Krievijā un Ķīnā vēl to rakšanas laikā 2012.gadā.

Biedrības «Āgenskalns - mūsu mājas» mērķis ir Āgenskalna kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas veicināšana un popularizēšana, izglītības, kultūras un sporta aktivitāšu veicināšana Āgenskalnā, kā arī šīs apkaimes iedzīvotāju interešu aizstāvība.

LETA jau ziņoja, ka liela daļa rīdzinieku «Rail Baltica» sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā kategoriski iebilda pret pazemes tuneļa izbūvi zem Āgenskalna, kas paredzēts vienā no līnijas variantiem. Cilvēki aicinājuši šo tuneli izņemt no trases projekta.

«Rail Baltica» projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.