/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/16/9688909t1hbcc4.jpg)
Izaicinājumi Ukrainā ir lieli, tomēr Krima ir un būs Ukrainas daļa, otrdien Kijevā, uzrunājot Eiropas atbalsta konferences Ukrainai dalībniekus, sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Straujuma: izaicinājumi ir lieli, bet Krima ir un būs Ukrainas daļa
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa norādīja, ka izaicinājumi Ukrainā ir lieli – konflikta atrisināšana valsts austrumu daļā, valsts teritoriālā integritāte, ekonomikas izaugsme. «Taču jūs neesat vieni savā situācijā. Latvija un Eiropa ir ar jums. Un tas ir skaidrs – Krima ir un būs Ukrainas daļa,» teica Straujuma, aģentūru BNS informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.
Latvija kā prezidējošā valsts Eiropas Savienības (ES) Padomē savas darba kārtības centrā ir likusi Austrumu partnerību, veidojot atvērtu Eiropu, kam rūp kaimiņattiecības un kas tiecas uz stabilitāti un labklājību, uzsvēra Latvijas politiķe.
Pēc Straujumas teiktā, ES–Ukrainas Asociācijas līgums, kas ir spēkā kopš pagājušā gada, Padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības nolīgums, kam jāstājas spēkā 2016.gada 1.janvārī, var būt spēcīgi līdzekļi ekonomikas atveseļošanās veicināšanai.
«Taču šim jābūt Ukrainas procesam, un tas jāvada Ukrainai un Ukrainas tautai. Ukrainas institūcijām, politiķiem un iedzīvotājiem jāvirza reformas, kas noteiks Ukrainai pozitīvu nākotni, uzlabojot valsts pārvaldi un decentralizējot lēmumu pieņemšanu, kā arī palielinot uzticību uzņēmējdarbības videi,» viņa pauda.
Arī Latvija ir izgājusi cauri smagam reformu procesam, tāpēc labi izprot Ukrainu, atzīmēja Straujuma. «Pēdējo divdesmit gadu laikā mana valsts ir pieredzējusi nozīmīgas un sāpīgas reformas. Mēs esam ieviesuši eiro, un mūsu ekonomika aug,» viņa teica.
Uzrunā Ministru prezidente apsveica Ukrainas vadību ar panākto progresu, īstenojot ES integrāciju un Starptautiskā Valūtas fonda rekomendācijas, risinot korupcijas problēmas un ar deregulācijas palīdzību uzlabojot uzņēmējdarbības klimatu, kā arī virzoties uz priekšu ar vietējo pašvaldību reformu. «Katrs konkrēts lēmums virza Ukrainu uz labklājīgāku un stabilāku valsti, no kā iegūst Ukrainas iedzīvotāji un visa Eiropa,» piebilda Straujuma.
Latvija ir centusies dot savu ieguldījumu gan ar ES starpniecību, gan divpusēji sniedzot humāno palīdzību konfliktā cietušajiem, finansējumu un zināšanas EDSO misijai un ES konsultatīvajai misijai. Pēc sacītā, ir sniegta arī tehniskā palīdzība reģionālajai attīstībai un atbalstam maziem un vidējiem uzņēmumiem, palīdzība lauksaimniecībā, kas ir svarīga Ukrainas ekonomikas un eksporta sastāvdaļa, pretkorupcijā – ar starptautiski atzītu Latvijas ekspertu palīdzību, izglītībā un sabiedrības informētības veicināšanā par ES integrāciju.
Jau vēstīts, ka Straujuma otrdien uzturas vizītē Ukrainā. Viņai plānota arī divpusēja tikšanās ar Ukrainas premjerministru Arsēniju Jaceņuku par abu valstu sadarbību drošības, ekonomikas un citās jomās.