/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/16/9689835t1hc0f0.jpg)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins svētdien pārraidītā dokumentālajā filmā apsūdzēja ASV par tiešu saziņu un loģistikas atbalsta sniegšanu Ziemeļkaukāza separātistu kaujiniekiem.
Putins apsūdz ASV par tiešiem kontaktiem ar Ziemeļkaukāza separātistiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dokumentālajā filmā «Prezidents», kas veidota par godu 15 gadiem kopš Putina nākšanas pie varas un kuru pārraida televīzijas kanāls «Rossija 1», Putins, atsaucoties uz Krievijas specdienestu izlūkošanas datiem, apgalvoja, ka tāda saziņa notikusi šā gadsimta sākumā.
«Mūsu specdienesti dokumentēja to, kas vienkārši bija tieši kontakti starp kaujiniekiem no Ziemeļkaukāza un ASV īpašo spēku Azerbaidžānā pārstāvjiem,» filmā saka Putins.
ASV puse «palīdzēja pat ar transportu», viņš apgalvoja.
Putins norādīja, ka toreizējam ASV prezidentam, kura vārdu gan viņš nenosauca, teicis: «Es sadošu viņiem pa pakaļu!»
«Tomēr desmit dienu laikā mūsu - mani - padotie, Federālā Drošības dienesta vadītāji, saņēma vēstuli no saviem kolēģiem Vašingtonā, kurā teikts, ka «mums ir un būs attiecības ar visiem opozīcijas spēkiem Krievijā, un mēs uzskatām, ka mums ir tiesības to darīt un mēs to darīsim arī nākotnē,»» stāstīja Putins.
Kā Krievijas premjers no 1999.gada Putins saka otro Čečenijas karu, kas oficiāli beidzās vien 2009.gadā. Pirmais Čečenijas karš, kas sākās 1994.gadā, beidzās ar to, ka Krievija 1996.gadā izveda savu karaspēku, atstājot reģionu faktiski neatkarīgu.
Putins dokumentālajā filmā stāstīja, ka Rietumvalstu specdienesti acīmredzami atbalstīja kaujiniekus, jo uzskatīja, ka jebkurš Krievijas pretinieks ir sabiedrotais.
«Daži cilvēki, jo īpaši Rietumvalstu specdienesti, domāja, ka, ja kāds strādā, lai destabilizētu to galveno ģeopolitisko pretinieku - ar ko, kā mēs saprotam, viņi vienmēr ir domājuši Krieviju -, tad tas vispārīgi ir viņu labā,» secināja Putins.
«Izrādījās, ka tā nav,» piebilda Krievijas prezidents.
Viņš uzstāja, ka valdībām nekad nevajadzētu sadarboties ar teroristiem.
«Pilnīgi nē, nekad un nekur. Pat nevajag mēģināt izmantot teroristus, lai atrisinātu pārejošus politiskus un pat ģeopolitiskus uzdevumus,» paziņoja Putins.
«Jo, ja atbalstāt viņus vienā vietā, viņi pacels galvu citā vietā un viņi noteikti vērsīsies pret tiem, kas vakar viņus atbalstīja,» viņš paskaidroja.
Pēc otrā Čečenijas kara Krievija izveidoja prokremlisku režīmu republikā, kuru no sākuma vadīja bijušais nemiernieks, kurš kļuva par Krievijas sabiedroto Ahmads Kadirovs, bet pēc viņa nogalināšanas čečenu līderis ir viņa dēls Ramzans Kadirovs.