Dreimane pārsūdzējusi SAB lēmumu anulēt pielaidi valsts noslēpumam

Dreimane uzsver, ka pirms pielaides anulēšanas SAB darbinieki nav veikuši pārrunas ar viņu, tādējādi pārkāpjot klasificētajā Ministru kabineta instrukcijā noteikto procedūru, kā arī ignorēja sacīkstes un vienlīdzības principa ievērošanu. SAB gan vairākas reizes ir aicinājis Dreimani ierasties birojā, taču ierēdne sūrojas, ka viņai četras reizes atteikts uz SAB ierasties ar personīgo advokātu. «Uzskatu šo faktu par būtisku procedūras pārkāpumu speciālās atļaujas anulēšanas procesā. Uzskatu, ka valsts drošības iestāde SAB lēmumu pieņēmusi prettiesiski, balstoties uz savu subjektīvo izpratni un interpretāciju par man nezināmiem faktiem,» pauž Dreimane.

Valsts kancelejas direktore norāda, ka viņai nav zināmi iemesli, kāpēc ir anulēta pielaide valsts noslēpumam un uzskata SAB lēmumu par nepamatotu.

Jau ziņots, ka SAB anulējis pielaidi valsts noslēpumam Dreimanei. Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) atzinusi, ka Dreimane šī iemesla dēļ nevar turpināt darbu līdzšinējā amatā, bet viņai piedāvāta rotācija uz citu amatu, tomēr šo piedāvājumu Dreimane noraidīja.

Arī Dreimanes darba ikgadējās izvērtēšanas komisija, noslēdzot darbu, atzinusi, ka pielaides anulēšanas dēļ Dreimane nevar turpināt pildīt pašreizējos pienākumus. Komisija atzinumā fiksējusi, ka Dreimanei ir piedāvāta rotācija uz citu amatu, no kā viņa oficiāli ir atteikusies.

Pēc lēmuma par pielaides anulēšanu SAB direktors Jānis Maizītis pavēstīja, ka Dreimanei pielaide valsts noslēpumam anulēta ilgstošas pārbaudes rezultātā, nevis uz šaubu pamata. Lēmums par pielaides anulēšanu balstīts uz vairāku tiesībsargājošo institūciju ilgstošu pārbaužu rezultātiem par konkrētiem faktiem, tostarp ilgstošiem pārkāpumiem Valsts kancelejā saistībā ar informācijas apriti. Arī Ministru prezidente pagājušajā nedēļā norādīja, ka Valsts kancelejas darbinieki ir nopludinājuši slepenu informāciju. To gan Valsts kancelejas darbinieki kategoriski noraida.