/nginx/o/2018/07/16/9695550t1h50f7.jpg)
Līdzās globālajām pārbīdēm gāzes biznesā nopietnas izmaiņas sākušās arī Latvijā. Viens no akciju sabiedrības «Latvijas gāze» akcionāriem – Vācijas «EO.N Ruhrgas» nolēmis pamest Latvijas tirgu. Ekonomikas ministrija vērtē, vai valstij jāmeklē miljoni un akcijas jāatpērk, vai jāļauj, lai par kontrolpaketes turētāju mūsu tautsaimniecībai nozīmīgajā uzņēmumā kļūst Krievijas «Gazprom».
Akciju sabiedrības «Latvijas gāze» kontrolpakete kopš uzņēmuma privatizācijas 1997. gadā nav piederējusi nevienam no tās akcionāriem. 34% ir Krievijas varai tuvā «Gazprom» rokās, 16% Latvijas politiskajās aprindās ietekmīgā hokeja sponsora Jura Savicka pārvaldītajai «ITERA Latvija», 2,77% mazajiem akcionāriem, bet lielākā akciju pakete pieder Vācijas gāzes kompānijai «EO.N Ruhrgas» – 47,23%.
Pirms nedēļas viesnīcā Radisson SAS Daugava notika «Latvijas gāzes» padomes sēde. Pārstāvji no uzņēmuma «EO.N Ruhrgas» bija ieradušies ar paziņojumu, ka viņi aiziet no Latvijas tirgus. Svarīgākais Latvijai un visiem gāzes lietotājiem – kurš pārpirks 47% Vācijas uzņēmuma akciju. «EO.N Ruhrgas» pārstāvis «Latvijas gāzes» padomē Ahims Zauls, kurš arī bija ieradies Latvijā, no jebkādiem komentāriem atteicās. Ekonomikas ministrija pēta, vai vāciešu akcijas atpirkt. Jau drīzumā par to varētu lemt arī valdībā.
Ministrs pagaidām atturīgs
Žurnālists: «Ministrijai ir kaut kas zināms par to, kādi ir plāni akcionāram?»
Vjačeslavs Dombrovskis, ekonomikas ministrs (Reformu partija): «Mums ir zināms precīzi tas, ko jūs teicāt. Ka EO.N un Ruhrgas plāno aiziet no Latvijas tirgus un Baltijas valstu tirgiem. Tai skaitā arī no Latvijas. Šobrīd mēs vērtējam noteikti visas opcijas. Tai skaitā iespēju arī Latvijas valstij nopirkt EO.N akcijas. Bet pagaidām es nevaru paziņot nekādu konkrētu lēmumu tāpēc, ka par to jālemj (Ministru) kabinetā.»
Žurnālists: «Bet, izvērtējot visus apstākļus, kas valstij ir izdevīgāk – ja šīs akcijas nonāk «Gazprom» rīcībā, vai ja šīs akcijas nopērk Latvijas valsts? Kurš no scenārijiem valstij ir izdevīgāks?»
Dombrovskis: «Nu es domāju, ka mēs, protams, nevēlētos, lai akcijas nonāk «Gazprom» īpašumā vai kāda cita, teiksim, ne visai zināma pircēja rokās.»
Žurnālists: «Tad Latvijas valsts varētu izmantot šīs iespējas?»
Dombrovskis: «Mēs ļoti nopietni vērtēsim un vērtējam to iespēju, ka Latvijas valsts varētu iegādāties tās akcijas.»
Uzņēmums strādājis ar peļņu
«Latvijas gāzes» akciju nominālvērtība ir 1 eiro un 42 centi. Tomēr uzņēmums strādā ar peļņu – pagājušajā gadā lielu daļu no 32,5 miljoniem eiro peļņas izmaksāja dividendēs. Kas nozīmē, EO.N piederošo «Latvijas gāzes» akciju cena ir krietni augstāka par to nominālvērtību. Tiesības atpirkt EO.N. akcijas ir vispirms pārējiem «Latvijas gāzes» īpašniekiem, un tikai pēc tam pirkt akcijas varētu pieteikties arī valsts.
Vjačeslavs Dombrovskis sola, ka lēmums Ministru kabinetā varētu tikt pieņemts maija sākumā.
«Gazprom» publiski neko neatklāj
Otrs lielais akcionārs «Gazprom» komentāros ir skops. Pārstāvniecības Latvijā ēkas vārti Mežaparkā žurnālistiem šonedēļ bija slēgti. Telefoniski «Gazprom» atbildīgais Jevgeņijs Roldugins tikai vairākkārt atkārto - viss esot kārtībā, darbi notiekot pēc plāna un bez izmaiņām.
Jevgeņijs Roldugins, koncerna «Gazprom» pārstāvniecības Latvijā vadītājs: «Man pagaidām nav tādas informācijas, vai domā EO.N aiziet un kur viņš vispār domā aiziet. Jo mums šādas oficiālas informācijas nav. Ja kāds kaut ko runā, tas nenozīmē, ka tā tas patiešām ir un man tas būtu jākomentē. Nekas kardināls nenotiks. Turpināsim strādāt saskaņā ar visiem plāniem, kuri ir apstiprināti, un vadoties pēc tiem normatīvajiem aktiem, kas šodien pastāv. Viss strādā normālā režīmā.»
Tirgošanās objekta - «Latvijas gāzes» valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis ar žurnālistiem runāt negrib. Par iespējamo darījumu uzņēmums sakās neko nezinām.
Vinsents Makaris, a/s «Latvijas gāze» pārstāvis: «Cik mēs esam informēti – tiešām šobrīd ir sāktas sarunas par savu daļu pārdošanu.»
Žurnālists: «Vai ir kaut kāda nozīme tam, kas ir nākamais šo akciju pircējs – vai tā ir valsts vai «Gazprom»?»
Makaris: «No mūsu viedokļa patiesībā ļoti grūti šo lietu komentēt. Jo tas ir pilnībā akcionāru darījums un mums nav informācijas. Mēs par to principā tiksim informēti post factum.»
Būtiskas izmaiņas gāzes tirgū pasaulē
EO.N aiziešana no Latvijas sakrīt ar būtiskām pārbīdēm gāzes tirgū pasaulē. Notikumi Ukrainā rāda, ka gāzes tirdzniecība Krievija nav bizness, bet politika. Ceturtdien «Gazprom» vadība Kremlī paziņoja, ka gāzes cenu Ukrainai pacels par 80%. Bet jau sestdien Ukrainai pieprasīja atmaksāt 11 miljardus dolāru, kas ir četru gadu laikā Ukrainai piemērotās atlaides.
Iekarot Eiropas ekonomiku ar savu lēto dabasgāzi Krievija grib gan no ziemeļiem, gan dienvidiem un naudu tam nežēlo. Baltijas jūras gultnē Krievija būvē «North Stream» jeb cauruļvadu Ziemeļu Straume, kas savieno Krieviju un Vāciju, apejot nepaklausīgo Ukrainu.
Eiropas dienvidos top divi gandrīz identiski projekti. Pirms diviem gadiem Krievija sāka Dienvidu Straumes jeb «South Stream» projekta būvi, lai apsteigtu Eiropas plānus - gāzes vada «Nabucco» celtniecību.
Krievija no līdzdalības Eiropas projektā atrunāja gāzes lielvalsti Azerbaidžānu.
Nu Eiropas projekts sarucis un stiepsies tikai no Turcijas līdz Austrijai.
Eksperti rēķina, ka Krievijas gāzes cauruļvads būs divreiz dārgāks nekā projekts «Nabucco», kura izmaksas lēstas līdz 15 miljardiem eiro.
Tas apliecina Krievijas vēlmi noturēt savu energoietekmi Eiropā par katru cenu.
Reinis Āboltiņš, gāzes tirgus pētnieks: «Ir projekti, kur ir grūti rast tādu tīru ekonomisku pamatojumu, kur var pierādīt, ka, diezgan ātri, ieguldot 10 miljardus eiro, mēs precīzi tādā un tādā laikā atgūsim tos, jo mums aprēķini ir tādi, ka mēs gāzi pārdosim par tādu un tādu cenu un dabūsim atpakaļ tik un tik gados. Tur vienmēr ir kaut kādas intereses, un ne jau velti Krievijas kapitāls centies ienākt iekšā arī daudzās svarīgās valstīs, kas ir ES dalībvalstis un kur notiek dabasgāzes padeves tranzīts un sadale. Kur ir svarīgi dabasgāzes sadales punkti Eiropā. Gan Austrijas, gan Ungārijas divi ļoti izteikti gadījumi.»
Krievijas gāzei ir maz alternatīvu
Krievijas gāzei ir alternatīvas, tomēr ar tām ir par maz. Norvēģijas gāzes piegādes Eiropai kopš Ukrainas krīzes sākuma jau sasniegušas savu maksimumu. No konfliktu nomocītās Lībijas un Alžīras piegādes klibo. Vislielākās cerības - ASV slānekļa gāzes piegādes. Bet to uzņemšanai jāizpilda vairāki darbi – jābūvē sašķidrinātās gāzes termināļi un savā starpā ar cauruļvadu sistēmām jāsaslēdz Eiropas valstis.
Steidz rast risinājumus
Latvijai, Igaunijai un Lietuvai vienīgais savienojums ir ar Krieviju. Ne ātrāk par 2018.gadu varētu būt uzbūvēts Lietuvas savienojums ar Poliju, kas ļautu piekļūt Eiropas gāzei. Pilnībā no Krievijas atkarīgā Bulgārija steidz būvēt savienojumu ar Serbiju. Rīkojas arī citi - nesen izveidots savienojums starp Poliju un Čehiju. Slovākija tikko atvērusi savienojumu ar Ungāriju. Vācija pa jauniem cauruļvadiem šobrīd var sūtīt gāzi uz Itāliju, Čehiju un Poliju. Notikumi Ukrainā Eiropas vēlmi meklēt citus gāzes piegādātājus būtiski paātrinājuši, jo gāzes piegāžu drošums ietekmē arī valstu kopīgo drošību.
Jānis Sārts, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs: «Enerģija kopsummā ir drošības aspekts. Un enerģijas piegādes drošība ir viena no nacionālās drošības pamatpīlāriem jebkurai valstij. Šajā gadījumā jebkura situācija, kad ir tikai viens piegādes avots un nav alternatīvas, un it īpaši, ja tas sadarbības partneris, kas veido šīs piegādes, nav tāds, uz kuru var 100% paļauties, rada riskus.»
Pateicoties saspīlējumam Ukrainā, beidzot ir sakustējies jautājums arī par alternatīvo piegāžu meklēšanu Krievijas gāzei Latvijā. «Latvijas gāzē» mums atklāja, ka uzņēmums jau ir noslēdzis līgumu ar Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa īpašnieku par gāzes uzglabāšanu Inčukalnā no nākamā līdz 2017.gadam.