airBaltic atpirks lidsabiedrības preču zīmes no bankrotējušās Krājbankas (18)

«KPMG Baltics» sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis informēja, ka noslēgtā vienošanās ir kompleksa un ietver virkni savstarpēji saistītu darījumu, kas paredz, ka «airBaltic» atpirks pret to vērstās prasījumu tiesības un tiesības uz dažām preču zīmēm vairāku desmitu miljonu eiro vērtībā 15 gadu laikā, maksājot arī līgumā noteiktos procenta maksājumus atbilstoši tā brīža tirgus likmēm.

Šī vienošanās nozīmē, ka «Latvijas Krājbanka» un banka «Snoras» iegūs līdzekļus, lai varētu turpināt norēķināšanos ar kreditoriem.

«airBaltic» korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags apstiprināja, ka darījums ir noticis, taču detalizētāku informāciju lūdza skaidrot KPMG. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka «airBaltic» ar viena miljona eiro peļņu, kas nopelnīta pērn, esot labā pozīcijā, slēdzot šo darījumu.

Savulaik «Latvijas Krājbanka» un banka «Snoras» aizdeva bijušajam «airBaltic» akcionāram «Baltijas Aviācijas sistēmas» (BAS) vairākus desmitus miljonu eiro, savukārt BAS aizdeva un investēja līdzekļus «airBaltic». BAS nepildīja savas saistības pret bankām (saistības vairāk nekā 65,5 miljonu eiro apmērā), tāpēc «Latvijas Krājbanka» un «Snoras» realizēja komercķīlu, kas bija vienīgais nodrošinājums šiem aizdevumiem. Šo darījumu rezultātā «Latvijas Krājbankas» meitassabiedrība «Atlantijas biroji» ieguva prasījuma tiesības pret «airBaltic».

Lai atgūtu aizdotos naudas līdzekļus, administrators 2013.gada 4.novembrī rīkoja prasījumu tiesību izsoli pret «airBaltic», kurā gan neviens pretendents nepieteicās un izsole nenotika. Izsoles sākumcena bija prasījumu tiesību nominālvērtība - 51,7 miljoni latu jeb 73,56 miljoni eiro.

Meklējot tālāko risinājumu, lai atgūtu aizdotos līdzekļus, pēc ilgstošām sarunām tika panākta vienošanās ar pašu «airBaltic» par prasījumu tiesību atpirkšanu.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa 2012.gada maijā nolēma sākt «Latvijas Krājbankas» bankrotu. Bankrotu lūdza sākt tās administrators - revīzijas kompānija «KPMG Baltics» -, kas secināja, ka neviens no četriem saņemtajiem bankas sanācijas priekšlikumiem nav realizējams. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprināja bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu.

«Latvijas Krājbankas» administrators jau sācis norēķināšanos ar bankas lielāko kreditoru Noguldījumu garantiju fondu, kam jau ir pārskaitīti 203 miljoni eiro.