Saeimā skandāls ap Leiškalna dāvātu «nedemokrātisku» gleznu

LRA frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš vēstulē parlamenta Prezidijam pauž viedokli, ka «glezna un tās saturs nevairo demokrātiskās vērtības ne Saeimā, ne sabiedrībā». Pēc LRA domām, uzraksts uz gleznas liecinot «par šī dāvinājuma patieso mērķi - tā ir pašreklāma valsts likumdevēja telpās».

Uzrakstā pie gleznas «Saeimas sēde» norādīts, ka gleznas autors ir Jānis Mitrēvics un tā tapusi 2002.gadā. Tāpat tur uzrakstīts, ka šī glezna ir «5.,6.,7. un ...Saeimas deputāta Kārļa Leiškalna» dāvinājums parlamentam.

Gleznā attēlota kāda 7.Saeimas sēde, kurā piedalās arī toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un toreizējais Ministru prezidents Andris Bērziņš. Savukārt Saeimas tribīnē uzstājas gleznas dāvinātājs Leiškalns, kurš bijis 5., 6. 7. un 9.Saeimas deputāts. Mitrēvica mākslas darbā, kas gleznots no Saeimas plenārsēžu zāles viesu daļas perspektīvas, redzama liela daļa 7.Saeimas deputātu.

LRA vēstulē Prezidijam pauž, ka par šīs gleznas «dāvināšanas faktu nav nekādu oficiālu dokumentu» un «nav nekāda pamata šo dāvinājumu izcelt starp citām dāvanām, ko saņēmusi Saeima». Tādēļ LRA frakcijas deputāti lūdz gleznu pārvietot no bibliotēkas lasītavas uz telpu, kas speciāli paredzēta dāvinājumu glabāšanai.

Prezidijs šo LRA vēstuli pārsūtīja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, kas lūgusi viedokli arī parlamenta Kancelejai. Tā komisijai skaidro, ka ir četras gleznas, kas Saeimas īpašumā nonākušas kā dāvinājums ārpus protokolārajā kārtībā pasniegtajām dāvanām, taču trīs gadījumos dāvinātāji nav iesnieguši nekādus dokumentus.

Atbilstoši valdības noteikumiem 2006. un 2007.gadā veikta Saeimas pamatlīdzekļu pārvērtēšana, īpašu uzmanību veltot zemes, ēku un mākslas priekšmetu pārvērtēšanai, lai to uzskaites vērtība atbilstu patiesajai. Līdz ar to visas trīs gleznas - «Deputāts Havajā», «Saeimas sēde» un «Čakste» - uzņemtas Saeimas bilancē 2007.gadā, pamatojoties uz vērtētāju atzinumu. Glezna «Karā» tika uzņemta Saeimas bilancē 2012.gadā, pamatojoties uz Leiškalna dāvinājuma līgumu, skaidro Kanceleja.

Saeimas komisija vēl nav vienojusies par lēmumu šajā jautājumā, un komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (S) rosināja šo jautājumu pārrunāt frakcijās.

Mitrēvics pieder pie tā sauktās «maigo svārstību» paaudzes, kuras popularitāte saistīta arī ar Ievas Iltneres, Sandras Krastiņas, Ģirta Muižnieka, Edgara Vērpes un Aijas Zariņas vārdiem.

Viņš ir absolvējis Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (1975) un Valsts mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu (1982). Savulaik viņš sevi pieteicis ar kolorītā tumšu, smagnēju un kompozīcijā konstruktīvi vienkāršotu glezniecību, kas turpmāk attīstījās sakāpinātas ekspresijas virzienā. 20.gadsimta 80.gadu nogalē tā realizējās grandioza izmēra audeklos, kuru tēlainība pakļauta vairāk intuitīvam triepiena žestam, uzrunājot ar agresīvāku enerģiju un emocionālu spriedzi.

Kopš 90.gadu sākuma Mitrēvics konsekventi gājis laikmetīgas estētikas virzienā, paralēli glezniecībai apgūstot arī citus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus. Glezniecības tehnikas specifikā balstīto domāšanu nomainīja ar materiālu nesaistītas konceptuālas refleksijas, un klasisko vērtību sistēmu turpmāk aizstāja postmodernas spēles, piemēram, ar citātiem vai provocējošām interpretācijām, kā tas bija skandalozu slavu iemantojušajā izstādē-instalācijā «Jānis Mitrēvics izstāda Vilhelmu Purvīti... Ivars Runkovskis» Valsts mākslas muzeja Baltajā zālē 1994.gadā.