/nginx/o/2018/07/16/9701222t1h5c76.jpg)
Šomēnes noslēgsies viens no lielākajiem Latvijas valsts darījumiem pēdējos gados – bankas «Citadele» pārdošana. Tās vadība šonedēļ paziņoja, ka pagājušo gadu banka ar meitas kompānijām sasniegusi lielāko peļņu savas darbības laikā - vairāk nekā 32 miljonus, taču optimismam, ka līdz ar to palielināsies bankas akciju pārdošanas gala cena un valsts ieguvums no darījuma, nav pamata, svētdienas vakarā vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».
Raidījums norāda, ka peļņa nav bijusi vienīgā prasība pērn rudenī ar amerikāņu investoriem noslēgtajā līgumā. Mērķi, kas bankai jāsasniedz, bijuši pārāk ambiciozi, un valsts vairāk par jau izskanējušajiem 74 miljoniem eiro šajā darījumā nenopelnīs.
Četros gados Citadeles banka iekarojusi ceturtās pelnošākās bankas pozīciju Latvijā. Pagājušajā gadā tai bija labākie rezultāti kopš savas darbības sākuma . Aizvadīto 2014.gadu kopā ar meitas sabiedrībām «Citadele» noslēgusi ar 32,4 miljonu eiro peļņu.
Bankas «Citadele» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis skaidro, ka «tā nav varbūt liela veiksme vai varbūt unikāla stratēģija - tas ilgais darbs sāk nest rezultātu un peļņa katru gadu palielinās.»
Valdība rudenī parakstīja līgumu ar bankas pircēju – ASV investīciju kompānijas «Ripplewood» vadītāja Tima Kolinsa vadīto starptautisko investoru grupu, tomēr darījums vēl nav pabeigts, īpašnieki vēl nav nomainījušies, nauda Latvijai nav ieskaitīta. Latvija par saviem 75% bankas akciju piekrita saņemt 74 miljonus eiro, tomēr galīgo darījuma cenu bija plānots noteikt šogad pēc bankas gada pārskata sagatavošanas.
Ministru prezidente («Vienotība») Laimdota Straujuma raidījumam atklāja: «Es esmu uzrakstījusi investoram Kolinsa kungam viedokli, ka ir labs bankas gada galarezultāts, un lūdzam to ņemt vērā gala cenas noteikšanā.»
Patlaban ar «Citadeles» gada pārskatu iepazīstas pircēja revidenti un neatkarīgs auditors. Līgumā bija atruna, ka darījuma cena pie īpaši labiem bankas gada rādītājiem var pieaugt par ierobežotu summu - pieciem miljoniem eiro. Taču raidījums, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, norāda, ka tos valsts papildus neiegūs. Līgumā iekļauta formula, kurā noteicoša ir ne tikai bankas peļņa, bet arī tās pašas kapitāls un rezerves sliktiem kredītiem. Līgums ir slepens, un
amatpersonas neskaidro, kāpēc valsts necīnījās par izdevīgākas formulas iekļaušanu līgumā.
«Es nevaru pateikt, ka viņa [darījuma gala cena] palielināsies vai samazināsies, jo tie mērķi, kas bija ielikti līgumā, bija diezgan ambiciozi, ko bankai vajadzēja sasniegt,» stāsta Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs, atzīstot -
nav izslēgts, ka pat pie šādas peļņas valsts varētu saņemt mazāku summu nekā 74 miljonus eiro.
Arī Straujuma atzīst, ka «būs ļoti grūti investorus piedabūt pozitīvā virzienā.»
Saskaņā ar Eiropas komisijas apstiprināto plānu, bankas pārdošanas process bija jānoslēdz pagājušomēnes. Tomēr tas aizkavējies, jo Eiropas centrālā banka (ECB) patlaban vēl vērtē «Citadeles» pircēju reputāciju un viņu naudas izcelsmi. Visticamāk, investori saņems pozitīvas rekomendācijas, jo viņu vidū ir, piemēram bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas priekšsēdētājs Pols Vokers un bijušais Pasaules bankas prezidents Džeims Volfensons. Pēc darījuma pilnīgas pabeigšanas divi no Kolinsa darījuma partneriem – kanādietis Džeims Balsili un bijušais Japānas bankas «Shinsei» izpilddirektors Danandžaja Dvivedi - ieņems bankas uzraudzības padomes locekļu amatus. Līdz šim bankas padomi vadīja ar «Vienotību» saistītais Klāvs Vasks.
Jaunajiem investoriem banku pārdot tālāk vismaz 2 gadus ir liegts, tāpēc sagaidāms, ka «Citadele» turpinās dalību, piemēram, valsts atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm, kas to atšķīra no citām Latvijas bankām.
«Citadeles» valdes priekšsēdētājs Beļavskis saka: «Mums šī pieeja patīk, tas nozīmē, ka varam mūsu vērtības īstenot un mūsu vērtība ir kļūt par spēcīgāko nacionālo spēlētāju - čempionu, kas atbalsta vietējo ekonomiku, un esam priecīgi par to.»
Pirms vairākiem gadiem sāktais bankas «Citadele» pārdošanas process noslēguma fāzē iegāja šoruden un izpelnījās kritiku gan sasteigtības un slepenības, gan piedāvājuma zemās cenas dēļ . Neticība vēl vairāk pieauga, kad atklājās, ka «Vienotības» un ZZS politiķi ar «Citadeles» potenciālā pircēja «Ripplewood» oficiālo pārstāvi Latvijā kopīgi lidoja atpūtas braucienā uz Gruziju. To, ka bankas pārdošana bija politisks darījums, liecina arī līguma parakstītāju - Privatizācijas aģentūras valdes locekļu - īpašie darba līgumi. Gadījumā, ja kāds gribētu sūdzēties, ka viņu parakstītais darījums nesis zaudējumus, viņi par to neatbildētu. «Citadeles» darījumu turpina vērtēt Saeimas izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija.
«Dažas lietas nav atbilstošas labas pārvaldības principiem. Tā nav labi darīt,» paziņojis Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par «Citadeles» pārdošanu priekšsēdētājs («No sirds Latvijai») Gunārs Kūtris.
2014.gadu Eiropas komisija nosauca kā pēdējo termiņu valsts bankas pārdošanai. Tas bija arī Saeimas vēlēšanu gads. Valdības finanšu konsultants «Societe General» bija uzrunājis aptuveni 100 pretendentus, valdība sarunu procedūru sāka tikai ar trim. Potenciālo investoru piedāvājumi neesot būtiski atšķīrušies, jo ņemta vērā akciju cenu attiecība pret bankas pašu kapitālu, situācija vietējā tirgū un reģionā.
Beļavskis uzskata, ka pēc finanšu standartiem tas esot bijis izdevīgs darījums. «Ņemot vērā situāciju, kāda bija eirozonā, ņemot vērā, kāda bija situācija reģionā, salīdzinošos darījumos. Vai tas bija veiksmīgs? Par veiksmi runā tad, ja paveicas.
Droši vien nodokļu maksātājiem nepaveicās, ka sakrita tie visi apstākļi vienā gadā,»
atzīst Beļavskis.
Straujuma pauda viedokli, ka tas bijis ekonomisks darījums ar politisku pieskaņu: «Es personīgi uzskatu, ka Latvijai ir svarīgi banku sektoru dažādot, skandināvu, krievu izcelsmes bankām bija vajadzīgs trešais spēlētājs, un es esmu pārliecināta, ka perspektīvā Latvijai tas nesīs labumu.»
Arī tie miljoni, kas tiks iegūti no bankas pārdošanas, nenonāks valsts kasē,
bet tiks nokārtotas saistības pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, kas savulaik ieguldīja «Parex» glābšanā.
ERAB kļuva par daļu nacionalizētās «Parex» bankas akciju īpašnieci pēc tam, kad par miljonāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim piederošās «Parex» bankas glābšanu 2008.gadā izlēma Ivara Godmaņa valdība. Vēlāk banku sadalīja sliktajā un labajā. «Citadeli» pēc Eiropas Komisijas prasības valsts pārdeva, bet «Reverta» turpina ciest zaudējumus, īpaši grūti sokas ar kredītu atdošanu Ukrainā un Krievijā.
Latvijas valsts ieguldījums «Parex bankas» glābšanā kopš 2008.gada nogales kopumā ir viens miljards 700 miljoni eiro.
Tas bija viens no iemesliem, kādēļ Latvijas valdība bija spiesta uzņemties vairākus miljardus lielas parādsaistības, lai pārvarētu finanšu krīzi.
Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Loginovs atzīst, ka «Parex» projekts kopumā būs mīnusā, «kā arī mēs esam teikuši.
Mēs skatāmies uz zaudējumiem, nu, vismaz pusmiljards eiro. Tā būs maksa par finanšu sistēmas stabilizēšanu 2009.gadā.»